Ziņojums par asociācijas LUKSEMBURGA–LATVIJA darbību 2015. gadā
Organizatoriskie jautājumi
Asociācijas LUKSEMBURGA–LATVIJA valdes sastāvs pārskata periodā nemainījās. Tajā ir pārstāvji no visiem asociācijas darbības virzieniem/interešu kopām. Valdes amatpersonas tiks pārvēlētas 2016. gada pavasarī. Asociācijas formālo biedru skaits 2015. gadā ir aptuveni tāds pats kā 2014. gadā (ap 20 personām).
Asociācijas darbības lielākie izaicinājumi ir biedru un cilvēkresursu piesaiste, kā arī finansiālā stāvokļa uzlabošana un telpu/infrastruktūras nodrošināšana. Pateicoties pirmoreiz diasporas organizācijām konkursa kārtībā tieši pieejamajam valsts budžeta finansējumam, 2015. gada oktobrī šie jautājumi tika apspriesti labās prakses piemēru apmaiņas seminārā ar citām reģiona latviešu biedrībām (Beļģija, Nīderlande, Francija un Vācija).
Ar minētā SIF finansējuma palīdzību asociācija 2015. gadā izstrādāja materiālus savas reprezentācijas un redzamības uzlabošanai – videomateriālu par latviešiem Luksemburgā un asociāciju, baneri ar asociācijas simboliku un informatīvas brošūras trīs valodās. Asociācija savā īpašumā arī ieguva Latvijas karogu un tā statīvu. Asociācijas valde arī iecerējusi stiprināt savu redzamību un veikt aktīvāku informatīvo un biedru piesaistes kampaņu pašas asociācijas un citu latviešu kopienas aktīvistu organizētajos pasākumos.
Pozitīva tendence ir entuziastisku latviešu kopienas pārstāvju pašiniciatīva dažādu pasākumu rīkošanā. Asociācija stiprinās savu atbalsta funkciju šo cilvēku centieniem (piemēram, saviem biedriem piedāvājot avansa aizdevumu pasākuma nodrošināšanas izmaksām, sniedzot informatīvo atbalstu, u.tml.).
Informatīvā darbība
Asociācija LUKSEMBURGA–LATVIJA turpināja uzturēt informatīvo platformu. Mājas lapa www.latviesi.lu tika papildināta regulāri, mēnesī publicējot vidēji 8 ziņas. Atspoguļots latviešu diasporas aktivitāšu kalendārs, vēršot uzmanību ne vien uz kultūras pasākumiem (piem., koncerti, izrādes) un vietējo interešu kopu aktivitātēm (piem., asociācijas aktualitātes, nedēļas nogales skoliņa, koris), bet arī Latvijas valsts iestāžu īstenoto diasporas politiku kopumā (piem., ikgadējā konference, Rīgas starptautiskā konference par diasporu un migrāciju, izglītības jautājumi) un sabiedriskas nozīmes pasākumiem. Mājas lapā darbojas aptaujas sadaļa interaktīvai saziņai ar latviešu kopienu asociācijai svarīgos jautājumos.
Papildus aptuveni reizi mēnesī Luksemburgas latviešiem tiek izsūtīta informatīva e-pasta vēstule, vēršot uzmanību uz aktualitātēm, asociācijas/Luksemburgas latviešu kopienas/Latvijas vēstniecības un kaimiņvalstu latviešu kopienu plānotajiem pasākumiem. Asociācija turpināja uzturēt savu vietni sociālajā tīklā Facebook. Savas Facebook vietnes ir arī korim „Meluzīna” un folkloras kopai „Dzērves”. Pateicoties SIF projekta ietvaros iegūtajam Latvijas valsts finansējumam, 2015. gadā veikti mājas lapas un asociācijas e-pasta sistēmas darbības uzlabojumi, ieviesta jauna forma informatīvajiem apkārtrakstiem un ziņas par jaunumiem mājas lapā.
Regulārs informatīvās telpas atjaunināšanas un uzturēšanas darbs ir viena asociācijas biedra pārziņā, izmantojot palīgspēkus informācijas satura sagatavošanā. Asociācija priecāsies par atbalstu šajā jomā, aicina ikvienu piedalīties mājas lapas satura veidošanā, kā arī centīsies informatīvā darba atvieglošanai piesaistīt stažieri.
Luksemburgas latviešu kopienas vārds izskanēja arī Luksemburgas un Latvijas medijos. Īpaši plašu publicitāti Latvijas un Luksemburgas drukātajos un audiovizuālajos medijos guva Latvijas vēstniecības un asociācijas sadarbībā rīkotās Latvijas Kultūras dienas, kas 2015. gada maijā norisinājās Neiminsteres Abatijā, Luksemburgas Konservatorijā un laikmetīgās dejas centrā TroisCL.
Darbība kultūras un mākslas jomā
Ar asociācijas LUKSEMBURGA–LATVIJA atbalstu un/vai aktīvu līdzdalību 2015.gadā notika īpaši liels skaits daudzveidīgu pasākumu Latvijas kultūras, mākslas un publiskās diplomātijas jomā, ar īpašu uzsvaru uz Latvijas prezidentūras ES kultūras programmas nodrošināšanu.
Īpaši jāatzīmē Latvijas vēstniecības, Prezidentūras sekretariāta un asociācijas sadarbībā notikušās pirmās Latvijas Kultūras dienas Luksemburgā, ko 7. maijā klātienē atklāja kultūras ministre Dace Melbārde. To programma bija īpaši bagātīga, aptverot gan mūsdienīgas, gan klasiskas vērtības: laikmetīgo deju kopskanējumā ar Laimas Jansones muzicēšanu, muzikālās savienības „Art&Valt” koncertu, klasiskās mūzikas koncertu, Valmieras Drāmas teātra viesizrādi, izstādes par tautastērpu tradīcijām un dzintaru, kā arī pašu Luksemburgas latviešu zibakcijas (mauču adīšana, tautastērpu atrādīšana) un radošās darbnīcas.
Eiropas dienā 9. maijā ar asociācijas atbalstu darbojās Latvijas informācijas stends un pilsētas centrālajā laukumā koncertēja folkloras kopa „Dzērves” un koris „Meluzīna”. Īpaši atzīmējot to, ka 1. jūlijā ES prezidējošās valsts funkcijas no Latvijas pārņēma Luksemburga, maija nogalē Luksemburgas latviešu pašdarbnieki un viesmākslinieki un mūziķi no Latvijas piedalījās festivālā "Enjoy Luxembourg". Eiropas Komisijā notika Latvijas tulkošanas departamenta rīkotās Latvijas Bibliotēkas dienas, kuru ietvaros Latvijas eksperti Māris Cepurītis un Anda Rožukalne runāja par mediju manipulāciju ar sabiedrību Ukrainas notikumu kontekstā; bet martā EK tika demonstrēta Askolda Saulīša dokumentālā filma "Atmodas anotoloģija”.
Notika arī virkne nu jau tradicionāli ikgadēju pasākumu: Latvijas stenda līdzdalība Luksemburgas starpkultūru festivālā Festival des Migrations, des cultures et de la citoyenneté (martā), dalība Centrāleiropas un Austrumeiropas valstu kinofestivālā Cineast ar Latvijas filmu programmu (oktobrī; šoreiz ar režisora V. Kairiša viesošanos), Valsts svētku atzīmēšana (novembrī; šoreiz svētku īpašie viesi bija šarmantais duets "Viņš un Viņa"), Latvijas stends labdarības gadatirgū Bazar International de Luxembourg ar folkloras kopas „Dzērves” piedalīšanos un Ziemassvētku koncerts ģimenei (decembrī).
Luksemburgas latviešu koris „Meluzīna” izvērsa koncertdarbību. Par vērtīgu tradīciju kļuvuši kora Pavasara un Adventa koncerti Luksemburgas Sv. Trīsvienības baznīcā. Tie īstenoti sadarbībā ar viesmāksliniekiem no Latvijas, citiem latviešu diasporas sadraudzības koriem/ansambļiem un Luksemburgā strādājošajiem Latvijas mūziķiem (ērģelniece, flautiste, pianists). Ar lielu gandarījumu jūnijā koris piedalījās Eiropas Latviešu kultūras svētkos un Beļģijas latviešu biedrības rīkotajā garīgās mūzikas koncertā Briselē. Novembrī Luksemburgā ar koncertu viesojās Ventspils jauktais koris “Kaiva”.
Septembrī folkloras kopa „Dzērves” piedalījās Briseles folkloras festivālā „Folklorissimo”, kurā Latvijai un tās viesmāksliniekiem bija goda viesu loma; bērnu folkloras kopa "Mazās dzērves" piedalījās Latvijas skolēnu dziesmu svētkos, bet gan mazās, gan lielās „dzērves” – folkloras festivālā „Baltica”.
Lai mūzikā atspoguļotu Luksemburgas un Latvijas sadarbību ES prezidentūras īstenošanā, izveidots starptautisks instrumentālais ansamblis "Trio Colorato", kurā muzicē Luksemburgā dzīvojošā latviešu flautiste Agnese Nikolovska.
Aktīvu darbību turpināja Luksemburgas latviešu diskžokeju apvienība Riga Disco Blitz, ikmēneša DJ vakaros Luksemburgas bārā Q42 un nodrošinot muzikālu labsajūtu asociācijas rīkoto pasākumu neoficiālajā daļā.
Luksemburgas starptautiskajā dzejas festivālā „Printemps des poètes” aprīlī viesojās Arvis Viguls. Jūnijā katru otro gadu notiek folkfestivāls „Jāņtārpiņu naktis”, kurā šogad viesojās Marija Bērziņa un Valdis Zilveris no Nacionālā teātra un folklorists Ēriks Pozemkovskis. Folkmūzikas cienītājus oktobrī priecēja asociācijas rīkotais postfolka grupas "Zāle" koncerts, kas bagātināja Dzejas dienu pasākumu ar dzejnieku Annas Auziņas un Pētera Draguna viesošanos.
Interesanta jaunas entuziastu iniciatīvas bija Luksemburgas simpātisko sieviešu savienības "Roze LUX"8. martā rīkotā skapja tīrības ballīte "Džezā tikai meitenes", kā arī projekts „Kokles baznīcā”, kad februārī dievkalpojumā StAlphonse baznīcā ar Luksemburgas latviešu digitālā dizainera radītajām videoprojekciju fonā kopā ar draudzi muzicēja Latvijas etnomūziķi un koklētāji, Daugavpils Mūzikas vidusskolas vokālās nodaļas audzēkņi, kā arī vietējie papildspēki.
Darbība izglītības jomā
Darbību nu jau septīto gadu turpināja Luksemburgas latviešu bērnu skoliņa „Strops”. Jaunums bija skolā piedāvātās ģeogrāfijasnodarbības un valodas apguve caur mākslu.
Asociācija sadarbībā ar ELA 2015. gadā saņēma skolai paredzētu finansējumu. Diemžēl 2015. gadā mācību turpināšanu apgrūtināja telpu jautājums, kam tika rasts pagaidu risinājums. Lai rastu pastāvīgu un mācību darbam optimāli piemērotu risinājumu, asociācija apsver sadarbību ar Luksemburgas igauņu nedēļas nogales skoliņu un Luksemburgas lietuviešu biedrību, kas saskaras ar līdzīgu problēmu.
Vērtīgu entuziasmā sakņotu ieguldījumu latviešu bērnu izglītībā, tradīciju uzturēšanā un pašdarbībā sniedza latviešu skolotājas Eiropas skolā. Eiropas skolā ir izveidota skolēnu muzikālā grupa „Latvieši”, kura uzstājās arī asociācijas rīkotajā Valsts svētku pasākumā un ka brīvprātīgie palīdzēja asociācijas rīkoto pasākumu praktisko norisis. Lai jauniešos veicinātu piederības sajūtu latviešu kopienai un Latvijai, diasporas jauniešu pašorganizēšanās Luksemburgā tiks attīstīta turpmāk.
Darbība interešu pārstāvības jomā
Asociācija 2015. gadā turpināja aktīvu darbību diasporas interešu pārstāvības jomā. Šajā nolūkā asociācijas valdes locekle piedalījās gadskārtējā Saeimas un NVO forumā (2015. gada maijā) ar uzstāšanos paneļdiskusijā par diasporas latviešu pienesumu valsts drošības jomā.
Valdes locekle turpināja darbību ELA prezidijā, nu jau politikas referentes statusā, nodrošinot informācijas apriti un uzturot ciešu saikni starp asociācijas darbu un ELA īstenotajiem diasporas interešu pārstāvības centieniem Latvijā un Eiropas mērogā. Asociācija ziedoja līdzekļus ELKS rīkošanai ELA vadībā.
Pārskata periodā sadarbība ar Latvijas vēstniecību galvenokārt bija saistīta ar Latvijas kultūras dienu un citu prezidentūras ietvaros rīkoto pasākumu organizēšanu. Asociācijas pasākumu īstenošanai tika piesaistīti arī Latvijas Ārlietu ministrijas resursi, kas bija pozitīvs precedents. Asociācija aktīvi darbosies, lai turpinātu konstruktīvu un abpusēji noderīgu sadarbību ar Latvijas vēstniecību arī pēc 2016.gadā paredzamajām strukturālajām pārmaiņām vēstniecības darbā.
-*-
Pievienot komentāru