Luksemburgas latvieši Aspazijas svinībās Kastaņolā
0

Aizvadītajā nedēļas nogalē, 15. un 16. martā, Luksemburgas latviešu asociācijas valdes locekļi Liene Barons un Jānis Līmežs piedalījās Itālijas un itāļu Šveices latviešu biedrības "ALISI" rīkotajās Aspazijas dzimšanas dienas svinībās Kastaņolā, Šveicē.

Sestdien, 15. martā, Kastaņolas vecajā domes ēkā norisinājās literatūras un mūzikas pēcpusdiena, kurā latviešu, vācu, itāļu un franču valodā skanēja priekšlasījumi un lekcijas par Aspaziju un viņas daiļradi. Pasākuma īpašie viesi bija Lugano pilsētas vadība un Latvijas vēstniece Šveicē Guna Japiņa. Pēc "ALISI" dibinātājas un priekšsēdes Vitas Začestas un oficiālo viesu uzrunām viesiem no visas Eiropas bija iespēja noklausīties Aspazijas mājas Majoros pārstāves Amandas Kaufmanes priekšlasījumu par Raiņa un Aspazijas atgriešanos Latvijā, rakstniece Inga Ābele klausītājem ļāva piedzīvot vārdu burvību un savu brīnišķo talantu filosofiski muzikālā lasījumā “Mīlestībā Aspazijai”. Aspazijas klātbūtni, izpildot dažādu komponistu dziesmas ar viņas vārdiem, uzbūra Itālijas latviešu koris “Saule” Ilzes Atardo vadībā, dziedātāja Ilze Paegle–Torīzi un Līgas Liedskalniņas vadītais Lugano koris "Cantemus".

Īpašu no Luksemburgas atbraukušo interesi izraisīja biedrības "Šveice–Latvija" priekšsēdētāja Alana Šordereta (Alain Schorderet) plašais un saistošais priekšlasījums par Aspazijas lomu sabiedrības domas veidošanā trimdā, sasaistot to ar mūsdienu Eiropas kultūrvidi. Jānis Līmežs izmantoja iespēju un jau uzsāka pārrunas ar Šordereta kungu par iespēju šo priekšlasījumu piedāvāt Luksemburgas Eiropas skolā.

Vakarā svinības turpinājās latviešu iemīļotā krodziņā, kur muzicēja mūsu asociācijas paspārnē esošais "Eslingenas Orķestris".

Svētdien, 16. martā, svētku dalībniekiem bija iespēja piedalīties Latvijas Radio 1 "Radio Mazās lasītavas" vadītājas Ingvildas Strautmanes moderētajā sarunā ar aktieri un tulkotāju Gundaru Āboliņu. Plānotās divas stundas nemanot izstiepās krietni ilgāk, sarunājoties par Aspaziju un klausoties lasījumus no Āboliņa kunga jaunākā tulkojuma – Joahima Meierhofa romāna "Ak, šī plaisa, sasodītā plaisa!"

Teksts – Liene Barons

Foto – Itālijas un itāļu Šveices latviešu biedrība "ALISI"

 

Komentāri: 0

Pievienot komentāru