Asociācija “Luksemburga–Latvija” dziļās sērās paziņo, ka 2022. gada 4. martā pēkšņi no dzīves šķīries mūsu ilggadējais biedrs Gints Stašāns.
Kopš ierašanās Luksemburgā Gints aktīvi iesaistījās latviešu kopienas sabiedriskajā dzīvē un latviskā gara uzturēšanā. Gints līdzdarbojās teātra, izstāžu, filmu izrādīšanas organizēšanā, Jāņu un valsts svētku svinību rīkošanā, pielika roku pie latviešu bērnu skolas “Strops” izveides, stiprinot kopienas saites ar Latviju.
2008. gadā Gints bija viens no asociācijas “Luksemburga–Latvija” dibinātājiem, turpmākajos gados tās priekšsēdētājs un valdes loceklis. Viņš deva lielu ieguldījumu asociācijas izveidē un tās darba organizēšanā.
Pēdējos gados Gints līdzdarbojās motosporta aktivitātēs un veltīja laiku ģimenei un darbam, neaizmirstot arī sabiedrisko darbību.
Ar siltiem vārdiem Gintu atceras Valda Liepiņa: ''Gintu ilgāku laiku nebiju satikusi un ziņa par viņa pāragro došanos mūžībā pienāca negaidot. Bija laiks pirms gadiem četrpadsmit, kad ar Gintu regulāri sazinājāmies, sazvanījāmies, jo laikā, kad veidojām asociāciju “Luksemburga-Latvija’’, Gints droši un braši uzņēmās asociācijas priekšsēdētāja amatu. Bija maz cilvēku, kas bija ar mieru uzņemties šos pienākumus, un bijām pateicīgi, ka Gints to darīja. Šajā laikā izveidojās vairākas darba grupas, kuru paspārnē dibināja latviešu skolu un vēlēšanu iecirkni. Paldies Gintam, ka tajā laikā atbalstīja aktīvistus sarunās ar goda konsulu Luksemburgā un citām instancēm. Gints arī mēģināja iedibināt regulārus dievkalpojumus Luksemburgā un bija kaislīgs motokluba atbalstītājs. Pāri visam Gints paliek atmiņā kā dedzīgs Latvietis, Patriots, kurš kopā ar dzīvesbiedri Vitu audzināja divus jaunus latviešus Luksemburgā.’’
Ginta kādreizējā kolēģe Eiropas Parlamentā Natālija Da Cruz viņu atceras ar sirsnību un pateicību: ''Ļoti skumji ir saņemt šo ziņu par to, ka Ginta dzīves pavediens ir pārtrūcis. Manas pirmās domas aizsteidzas pie Ginta bērniem Artūra un Emīlijas un dzīves biedres Vitas.
Ar Gintu strādājām vienā kabinetā Latviešu tulkošanas nodaļā. Jau no pirmās dienas Gints bija ļoti atsaucīgs un izpalīdzīgs kolēģis. Mani soļi Parlamenta gaiteņos bija vieglāki, pateicoties Gintam, jo viņš labprāt dalījās savās zināšanās, pieredzē un padomos gan profesionālā jomā, gan arī sadzīvē. Brīvākos brīžos nereti apspriedām mūsu piedzīvojumus jauno vecāku kārtā, zinot, ka mūsu dēliem bija viens vecums.
Gints bija arī viens no Latviešu biedrības dibinātājiem Luksemburgā. Tas bija viņš, kas iesniedza visus nepieciešamos dokumentus Luksemburgas Uzņēmumu reģistrā, un uz asociācijas dibināšanas statūtiem viens no parakstiem ir viņa. Lai ko mēs uzņēmāmies paveikt, Gints ar vislielāko atbildību iesaistījās un līdzēja pasākumu organizēšanā. Gan malkas vai galdu un solu sagāde Jāņiem, gan gleznu pārvešana latviešu mākslinieku izstādei, gan labu attiecību uzturēšana ar Luksemburgas Goda konsulu Latvijā – tam visam Gints bija gatavs veltīt savu enerģiju un laiku.
Nenoliedzami Gints bija Latvijas patriots, bet mūsu sarunās ne vienu vien reizi viņš stāstīja, ka jūtas arī savas mītnes zemes patriots. Un to pierāda arī viņa darbi. Gints ātri iemācījās runāt luksemburgiešu valodā un labi iejutās Luksemburgā.
Es zinu, ka Gints bija ļoti labs tētis un par saviem bērniem ārkārtīgi rūpējās. Ir grūti atrast atbilstošus vārdus šādos brīžos. Tik ļoti vēlētos, lai nevienam nebūtu jāpārdzīvo šāds dzīves pārbaudījums. Izsaku visdziļāko līdzjūtību Ginta ģimenei un piederīgiem gan Luksemburgā, gan Latvijā.
Vienu dienu nezināju:
To dieniņu nezināju,
Kad zūd manis augumiņš.''
Ginta pēkšņā aiziešana viņsaulē bija negaidīta un sāpīga mums visiem. Izsakām visdziļāko līdzjūtību Ginta ģimenei un piederīgajiem.
Atvadīšanās no Ginta šobrīd tiek plānota 14. martā. Sīkākas ziņas un pietiekšanās pie dzīvesbiedres Vitas.
Pievienot komentāru