Latvijas dzimšanas diena Luksemburgā nosvinēta godam – ar Igo koncertu, 80. gadu diskotēku un vēstniecības organizētu pieņemšanu, kur uzstājās virtuozā akordeoniste Ksenija Sidorova. Šeit lasāms Igo koncerta apraksts un skatāmas fotogrāfijas.
Piektdien, 16. novembrī, priekšsvētku noskaņās prāvu Luksemburgas latviešu pulku ar savām zelta dziesmām iepriecināja Igo, kas pēc koncertiem Maskavā un Pēterburgā bija ieradies Luksemburgā un jau nākamajā dienā devās tālāk pie Briseles latviešiem.
Igo uzstājās kopā ar ģitāristu Ēriku Upenieku, tāpēc arī repertuārs bija izvēlēts atbilstoši ģitāras pavadījuma iespējām. Lai arī abi mākslinieki savu sadarbību bija sākuši pavisam nesen, skanēja labi, un klausītāju prieks bija neviltots. Igo dziedāja gan vecas, gan jaunas dziesmas, kā arī sirsnīgā un savdabīgā manierē lasīja savus dzejoļus, no kuriem daļu pirms un pēc koncerta varēja iegādāties nodrukātus uz skaistām kartiņām ar paša Igo zīmējumiem.
Igo mums stāstīja par savām iecerēm un jau īstenotajiem projektiem, tostarp par dziesmām Kuldīgai, kuras nesen iznākušas arī kompaktdiskā. Talantīgā dziedātāja muzikālo stilu daudzveidība ir pārsteidzoša. Viena no Kuldīgas dziesmām skanēja bossa nova ritmos, ko papildināja brīnišķīga kāda kuldīdznieka lirika.
Protams, tika dziedātas arī vecās un mīļās dziesmas no dažādiem Igo muzikālās dzīves periodiem, arī no „Līvu” laikiem. Igo aicināja dziedāt līdzi gan seno "Laika dziesmiņu", gan nu jau, šķiet, mūžīgo "Zīlīti". Vēl nebijām aizmirsuši, un varbūt šīs dziesmas tagad turpinās dziedāt arī kādi no daudzajiem latviešu bērniem, kurus vecāki bija atveduši uz šo koncertu.
Beigās mēs cēlāmies kājās – priecīgi un pateicīgi māksliniekiem un prasīdami piedevas vēl un vēl. Visas biļetes uz koncertu bija izpirktas, nelielā Konvikta zāle bija pilna, un brīžam likās, ka Igo spēcīgajai balsij tā ir par mazu.
Igo ir ideju pilns un labprāt atbrauks pie mums atkal, ja vien mēs to vēlēsimies.
Teksts: Inguna
Foto: Biruta Freimane
Pievienot komentāru