Baltijas ceļš Luksemburgā (foto un video)
1

Saulainajā 22. septembra pēcpusdienā Eiropas laukums Luksemburgā (Place de l’Europe, Luxembourg) bija ieguvis pavisam neierastus vaibstus. Plīvoja Latvijas, Lietuvas un Igaunijas karogi, uz improvizētas skatuves kāpa Luksemburgā mītošie baltiešu pašdarbnieki tautas tērpos. Bijām pulcējušies, lai sev un visiem klātesošajiem atmiņā atsauktu notikumus, kas pirms 30 gadiem Baltijas valstis savienoja līdz tam nepieredzētā akcijā – Baltijas ceļā. Mūsdienu daudzveidīgo saziņas iespēju izlutināti, varam tikai apbrīnot tam laikam neiedomājami grandiozā pasākuma organizatoru un koordinatoru spējas. Šķiet nereāli, ka laikā, kad nebija nedz mobilo telefonu, nedz sociālo tīklu, neviens posms garajā 670km ceļā nepalika tukšs.

Toreizējo tautas pacēlumu jau ar citu apziņu un izpratni izjutām, kad, pasākumu atklājot, latviešu, lietuviešu un igauņu valsodās dziedājām Borisa Rezņika un Valda Pavlovska sacerēto "Atmostas Baltija, Bunda Jau Baltija, Ärgake Baltimaad", kas tolaik bija kļuvusi par sava veida Baltijas valstu himnu. Luksemburgā šo dziesmu izpildīja koris “Meluzīna” savas diriģentes Jūlijas Norveles vadībā, bet lietuviešu un igauņu partijas – Erdvilas Jakulis un Anneli Aken. Piedziedājums visās trīs valodās vienoja visus sanākušos, jo teksts, pateicoties organizatoriem, bija pieejams visiem.

Pārstaigāt atmiņu takas un šodienas daudzkrāsainajā, visdažādāko iespēju pārpilnajā ikdienā toreizējo pavedienu nepazaudēt ļāva visu trīs Baltijas valstu asociāciju pārstāvju uzstāšanās, kas atgādināja dažu labu mazāk zināmu vai piemirstu faktu, kā arī lika novērtēt tā laika notikumu tiešo ietekmi uz mūsu pašreizējo dzīvi. Valda Liepiņa (LV), Meelik Mallene (EE) un Rytis Virbalis (LT) katrs savā veidā uzsvēra, ka ir svarīgi neaizmirst, cik lielas pārmaiņas notikušas šo 30 gadu laikā, kā arī novērtēt, ka Baltijas ceļš savā veidā mūs atvedis līdz tam, ka šodien Baltijas valstis var justies pilntiesīgas Eiropas saimes dalībnieces.

Runām sekoja daudzkrāsaini un skanīgi muzikālie priekšnesumi, kas atgādināja, cik bagāts ir Baltijas valstu kultūras mantojums, kas ar prieku un lepnumu tiek uzturēts un godāts arī tālu prom no etniskās dzimtenes. Sanākušos priecēja gan igauņu dāmu tautas deju grupa Laiali, gan lietuviešu fokloristu (Ramunė Šarkauskienė, Roma Grigienė, Palmyra Ragauskienė) dziedājums, kuram uz vienu dziesmu pievienojās arī solists Erdvilas Jakulis ar kundzi. Arī koris “Meluzīna” krāšņoja pasākuma muzikālo sadaļu, dziedot Mārtiņa Brauna “Saule, Pērkons, Daugava” un tautas dziesmu “Pūt, vējiņi”.

Pasākuma noslēgumā, asociācijas “Luksemburga-Latvija” priekšsēdētājas Marijas Fadulas aicināti, vēlreiz skandējot dziesmu, kas pirms 30 gadiem vienoja visas trīs Baltijas tautas, klātesošie sadevās rokās, lai Luksemburgas Eiropas laukumā izveidotu paši savu Baltijas ceļu un izstāstītu šo stāstu bērniem, kas tolaik vēl pat nebija dzimuši, jo tikai savas tautas vēsturi zinoši un izprotoši bērni, kad pieaugs, spēs pastāvēt par tautai svarīgām un neizskaramām vērtībām .

Teksts: Ilze Kļaviņa

Foto: Māris Briedis un Agris Ozols

Video: Ramunas Astrauskas

 

Komentāri: 1

Pievienot komentāru

Marija Fadula
16.10.2019 plkst. 22:01
Liels paldies, Ilze, par foršo rakstu!