Vēlēšanas jau tepat durvju priekšā. Izvēle 6. oktobrī būs jāizdara katram pašam, bet ievesmu varam smelties, lasot Latvijas Republikas vēstnieces Nīderlandē, Beļģijā un Luksemburgā V.E. Ilzes Rūses viedokli par šobrīd visiem tik aktuālajiem jautājumiem.
Cik nozīmīga ir tieši diasporas latviešu dalība vēlēšanās?
Latvijai ir svarīgs visu valstspiederīgo viedoklis, neatkarīgi no tā, vai viņi šobrīd dzīvo un strādā ārpus Latvijas, vai Latvijā. Šī ir demokrātiski nodrošināta iespēja vismaz reizi četros gados izteikt savu viedokli par valsts līdzšinējo un turpmāko attīstību. Tādēļ es nenodalītu latviešus pēc dzīvesvietas. Katras vēlēšanas ir ieguldījums valsts neatkarības stiprināšanā, ieguldījums valstiskas domāšanas audzināšanā.
Ir cilvēki, kuri saka, ka par politiku neinteresējas un Latvijas politiskajos procesos neorientējas, ka viena balss neko neizšķir utml. Ko Jūs teiktu šiem ļaudīm?
Katrs cilvēks pieņem personīgu lēmumu, bet šoreiz es gribētu teikt, ka tas nav tikai personīgs jautājums, jo tā ietekme ir plašāka. Latvijas vēstniecībā regulāri pieņemam mūsu pilsoņus, izsniedzot pases, reģistrējot jaunpiedzimušos bērnus par Latvijas pilsoņiem, izsniedzot citus dokumentus, kas ir svarīgi dažādu lietu kārtošanai. Latvijas pase nav tikai ceļošanas dokuments. Tā nozīmē arī visu valstspiederīgo pienākumu dot savu ieguldījumu valsts nākotnes veidošanā. Es negribētu, lai šis apgalvojums tiek uztverts kā formāla frāze. Ja kritiski padomājam, daudzi vēl nesen ir dzīvojuši Latvijā, ieguvuši tur izglītību, tur turpina dzīvot mūsu radinieki. Pie tam, ļoti ceru, ka kādreiz nākotnē cilvēki apsvērs iespēju atgriezties. Vēlēšanas nav tikai par “mani”, tās ir par “mūsu valsti”.
Vēlēšanas ir tautas griba un katra balss veido kopumu, tādēļ vēlēšanās nevajadzētu visu tikai un vienīgi personificēt, bet domāt plašāk – par lietām, kam būtu jābūt svarīgām valstij. Ir jāuzdod sev jautājumi par to, kas ir svarīgi valsts attīstībai un tad jāvērtē politisko partiju programmas valstiski.
Lēmums nepiedalīties vēlēšanās ir bezatbildīgs un man nav izprotams, jo katra balss izšķir vēlēšanu rezultātu.
Vai 13. Saeimas vēlēšanas ir īpaši nozīmīgas Latvijas valsts nākotnei? Kāpēc?
Ikvienas Saeimas vēlēšanas ir īpaši nozīmīgas. Iesaku brīvā brīdī ieskatīties Centrālās vēlēšanu komisijas mājas lapas sadaļā par Saeimas vēlēšanu apkopojumu un vēsturi. 5.Saeimas vēlēšanu aprakstā ir norādīts šāds raksturojums “1993.gada vēlēšanu diena ir vēsturisks notikums Latvijas valsts dzīvē, jo iepriekšējās, 4.Saeimas vēlēšanas, notika 1931.gada oktobrī. Gandrīz pēc 62 gadu pārtraukuma Latvijā atkal tiek organizētas demokrātiska valsts likumdevēja – Saeimas - vēlēšanas.” Domāju, ka daudz lietas šodien tiek uzskatītas par pašsaprotamām. Brīvība, valsts neatkarība ir šo pašsaprotamo kategoriju skaitā. Tādēļ mūsu atmiņa nedrīkst būt īsa.
Katrās vēlēšanās ir salīdzinoši cita situācija, citi izaicinājumi gan iekšpolitikā, gan starptautiskajā līmenī. Kopš 90-gadu sākuma ir pieņemti daudzi valstij nozīmīgi likumi, īstenotas daudzas Latvijas ārpolitikas prioritātes. Šie procesi jāskata ilgtermiņā, jo Latvijai pastāvīgi, nepagurstoši jāiestājas par savām interesēm starptautiskajā sistēmā – ES, NATO, ANO, OECD, EDSO un citās organizācijās, kā arī jāstrādā ar valstīm divpusēji.
Starptautiskajās organizācijās ir svarīgi definēt nostādnes ilgtermiņā. Šajā ziņā notiek pastāvīgs darbs valdībā un Saeimā. Tādēļ svarīgi turpināt iesāktos darbus atbildīgi. Svarīgi apzināties mūsu rīcības starptautisko rezonansi un tās radītās sekas Latvijai.
Vai vēsturiski lielākais vēlēšanu iecirkņu skaits ārpus Latvijas nozīmē, ka ārzemju latvieši lielākā mērā vēlas ietekmēt politiskos procesus Latvijā? Vai tas liecina par diasporas pilsoniskās aktivitātes pieaugumu?
Ja salīdzinām pēdējo trīs Saeimas vēlēšanu datus, - 11.Saeimas vēlēšanās bija 77 iecirkņi 39 valstīs, 12.Saeimas vēlēšanās 98 iecirkņi 41 valstī un šajā vēlēšanās varēs vēlēt 121 iecirkņos 44 valstīs. Redzam tendenci ne tikai vēlēšanu iecirkņu atvēršanai papildus vairākās valstīs, bet arī to skaita pieaugumu vienas valsts ietvaros. Šajā apstāklī ir liels nopelns ārlietu dienesta darbam, tajā skaitā augušajam vēstniecību skaitam. Domāju, ka kopumā pieaugošā aktivitāte ir laba zīme valsts īstenotajai diasporas politikai. Iespējas atvērt iecirkņus ir bijušas vienmēr un iecirkņu skaits ir pieaudzis pakāpeniski. Domāju, ka tas zināmā mērā ir “sniega bumbas efekts” – diasporai apvienojoties dažādās organizācijās rodas arī vēlme un iespējas atvērt vēlēšanu iecirkņus.
Pavisam konkrēti kā piemēru vēlos izcelt latviešu diasporas ieguldījumu vēlēšanu organizēšanā Luksemburgā. Tā kā Luksemburgā nav rezidējošas vēstniecības, vēlēšanu organizāciju uzņēmusies asociācija Latvija-Luksemburga, ciešā sadarbībā ar Latvijas vēstniecību Beļģijā. Īpaši atzīmējams Valdas Liepiņas entuziasms un atbildīgā pieeja. Šajā procesā aktīvi iesaistās arī Latvijas Goda konsuls Luksemburgā Henri Diederich.
Vai Jūs prognozējat lielāku diasporas vēlētāju aktivitāti šajās vēlēšanās?
12.Saeimas vēlēšanās piedalījās 26,4% no ārvalstīs reģistrēto pilsoņu skaita. Ir svarīgi, ka priekšvēlēšanu debates ir iekļaujošas, jo visi kopā pārstāvam valsti, neatkarīgi no pašreizējās dzīves un darba vietas. Šogad vairāk nekā iepriekšējās vēlēšanās vērojama diasporas aktivitāte viedokļu apmaiņā pirms vēlēšanām. Tam palīdz arī pieaugošā sociālo mediju lietošana. Tiešraides diskusijas par diasporas jautājumiem Rīgā, Rokvillē, Londonā, Frankfurtē u.c. ir vienlīdz pieejamas no jebkuras vietas pasaulē. Redzot šo diskusiju aizrautību un dalībnieku konkrētos jautājumus politiķiem, ir pamats domāt, ka vēlētāju aktivitāte ārpus Latvijas būs lielāka.
Vienlaikus arī vēstniecības arvien aktīvāk aicina balsot vēlēšanās iecirkņos vēstniecībās vai citās vietās, kur atvērti iecirkņi. Notiek vēlēšanu komisiju apmācības sadarbībā ar Latvijas vēstniecībām ārvalstīs.
Esmu optimiste par vēlēšanu aktivitāti balsošanas iecirkņos Beniluksa valstīs. Iepriekš vēlēšanu iecirkņos šajā reģionā ir novērots balsotāju skaita pieaugums, iepretim iepriekšējām vēlēšanām (Ilustrācijai - Beļģijā 553 balsotāji 11. Saeimas vēlēšanās un 820 balsotāji 12.Saeimas vēlēšanās; Nīderlandē 348 balsotāji 11. Saeimas vēlēšanās un 500 balsotāji 12.Saeimas vēlēšanās; Luksemburgā 249 balsotāji 11. Saeimas vēlēšanās un 284 balsotāji 12.Saeimas vēlēšanās).
Kā Jūs vērtējat Beniluksa valstīs dzivojošo latviešu ieinteresētību kaut kādā mērā iesaistīties un ietekmēt politiskos procesus Latvijā?
Šeit man palīgā nāk Latvijas Universitātes 2016.gada pētījuma “Eiropā dzīvojošo Latvijas piederīgo pilsoniskā aktivitāte” dati, kurā Beniluksa reģiona latviešu sabiedriskā un pilsoniskā aktivitāte Latvijā un Eiropā izcelta kā viena no vadošajām. Redzam diasporas konkrētu ieinteresētību diasporas likuma izstrādē. Par tradīciju kļuvušie tīklošanas pasākumi un apaļie galdi apliecina, ka diaspora sevi pozicionē kā aktīvu, radošu, ieinteresētu un profesionālu ieguldījumu Latvijas nākotnes veidošanā. Kā Latvijas vēstniece šajā reģionā es saredzu šajos procesos lielu pievienoto vērtību. ES institūcijās un citās iestādēs visā reģionā strādā izcili un profesionāli Latvijas pārstāvji, kas ar savu darbu ne tikai vairo Latvijas atpazīstamību, bet arī vieno profesionāļus, neatkarīgi no to dzīvesvietas.
Attiecībā uz politisko procesu novērtējumu, skats no ārpuses dod iespēju jautājumus uzlūkot plašākā ģeopolitiskā un drošības kontekstā. Šis skats ir bagātinošs, izdarot mūsu izvēles pirms vēlēšanām.
Pēc kādiem kritērijiem Jūs izdarīsiet savu izvēli, par ko balsot 6. oktobrī?
Gluži tāpat kā aicinātu izvērtēt katru, kas piedalīsies vēlēšanās – izvērtējot iepriekšējos četros gados valstī paveikto un analizējot piedāvājumus turpmākai valsts attīstībai. Ar ilgtermiņa redzējumu Latvijas nākotnei un drošībai.
Vai Jums ir kāds priekšvēlēšanu ieteikums vai novēlējums tieši Luksemburgas latviešiem?
Dzīvojot vienā no Eiropas attīstītākajām valstīm, ikdienā Jūs saskaraties ar pieredzi - kā maza Eiropas valsts spēj ieņemt redzamu vietu starptautiskajā sistēmā. Luksemburgā dzīvojošiem ir zināms, ka ekonomiskā augšupeja sākusies ar ceļu no agrāras valsts ar tērauda ražošanas nozari. Ar stratēģisku nākotnes redzējumu, motivētu un iekļaujošu tautu, aktīvu ārpolitiku tā ir sasniegusi šībrīža pārticību.
Es novēlu Luksemburgas latviešiem 6.oktobrī atcerēties šīsvasaras Dziesmu svētku vienojošo un transformējošo sajūtu, kad visa Latvija neatkarīgi no dzīvesvietas apvienojās kopējā tautas gribā – dziedātāji un dejotāji no Līgatnes, Luksemburgas, Londonas, Ludzas. Šo sajūtu aicinu neturēt pie sevis, bet aktīvi paust kopēju mūsu valsts interešu vārdā.
Sirsnīgs paldies!
Jautājumus uzdeva Ilze Kļaviņa
Foto no vēstnieces privātā arhīva
Materiāls sagatavots kā brīvprātīgs ieguldījums projekta "Biedrības darba informatīvais nodrošinājums" īstenošanā, kura sagatavošanu atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem. Par materiāla saturu atbild asociācija "Luksemburga-Latvija".
Pievienot komentāru