Teju vai katrs Luksemburgas pusē mītošais latvietis būs sastapis Valdu Liepiņu vai vismaz dzirdējis viņas vārdu, jo Valda pamanās piedalīties un savu roku pielikt gandrīz visos pasākumos, kas vien Luksemburgas latviešu kopienā notiek. Par savu aktīvo darbošanos Valda ir saņēmusi asociācijas "Luksemburga-Latvija" iedibināto Mārtiņa balvu. Tuvojoties vēlēšanām, atceramies, ka arī vēlēšanu iecirknis ir Valdas izlolots projekts, bet ne katrs zina šī stāsta vēsturi. Valdu Liepiņu iztaujā Ilze Kļaviņa.
Kā tas viss sākās? Tevi kāds pierunāja vai uzrunāja organizēt vēlēšanu iecirkni Luksemburgā?
Es vienkārši zināju, ka vajag. Pirmajā gadā, kad sāku strādāt Luksemburgā – tas bija 2006. gadā – bija vēlēšanas un mēs visi braucām vēlēt uz Briseli. Man bija skaidrs, ka Luksemburgā ir pietiekams skaits latviešu, kas varētu balsot. Bija jādod viņiem iespēja to darīt, lai viņi varētu turpināt savu saikni ar Latviju. Toreiz runāju ar asociācijas valdi un tad uzrunāju mūsu goda konsulu Anrī Dīderihu. Pārrunājām dažādas iespējas. Pēc tam runāju arī ar Uldi Mikutu, kas tolaik bija Latvijas vēstniecības Beļģijā 2. sekretārs, jo vēstniecībai viss bija jāapstiprina. Pamazām radās doma, ka vēlēšanas varētu notikt Dīderiha kunga mājas garāžā. Piemērotas telpas atrast nemaz nebija tik viegli, jo telpām nedrīkstēja būt pārāk daudz ieeju un izeju, bija arī citas prasības. Uldis Mikuts atbrauca un apstiprināja, ka šīs telpas varētu piemērotas. Goda konsuls sagādāja vēlēšanu urnas un kabīnes, kas nepieciešams vēlēšanu norisei. Un viņš to joprojām dara uz katrām vēlēšanām! Goda konsuls parūpējās arī par to, lai pagalmā būtu nojume un galdiņi. Brīžos, kad bija lielāks cilvēku pieplūdums, tur pat izveidojās kaut kas līdzīgs piknikam. Bija pieejamas arī biroja telpas, kas bija būtiski balsu skaitīšanai un jutīgāku jautājumu risināšanai. Rīgā (CVK) mūsu vēlēšanu iecirknis garāžā šķita ļoti amizants. Lai gan jau vairākas vēlēšanas ir notikušas skautu namā, joprojām to atceras ar smaidu un šis stāsts savā ziņā ir folklorizējies. Man ir prieks, ka mums toreiz izdevās, jo, pašai uzaugot Austrālijā, atceros ar kādu sajūsmu mēs gatavojāmies 5. Saeimas vēlēšanām 1993. gadā – pirmajām, kurās trimda drīkstēja piedalīties. Ticiet vai ne, toreiz vēl kandidēja Latvijas Tautas Fronte!
Iespēja vēlēt Luksemburgā pirmoreiz bija 2010. gadā?
Jā, tas bija 2010. gadā, tās bija 10. Saeimas vēlēšanas, un tad nākamajā gadā sākās lavīna... Vispirms tautai bija jānobalso par Saeimas atlaišanu, tad bija valodas referendums un 11. Saeiemas vēlēšanas. Viss vienā gadā un tajā pašā garāžā. Tas bija laiks, kad vispār savu vēlēšanu piederumu somu neizkrāmēju, jo zināju, ka tūliņ pēc mēneša vai sešām nedēļām atkal viss būs vēlreiz vajadzīgs.
2014. gadā pirms 12. Saeimas vēlēšanām mēs ar Jolantu Jundu, kas ir uzticama VISU vēlēšanu sekretāre un vēlēšanu datorprogrammas pārzinātāja, jau sākām meklēt citas telpas un pārrunājām dažādas iespējas. Man pat šķiet, ka tas bija kādā kora mēģinājumā, kad paskatījāmies apkārt un sapratām, ka šīs telpas varētu derēt. Noskaidrojām Skautu biedrībā, ka telpas plānotajā vēlēšanu laikā ir pieejamas un tā mēs dabūjām lielo zāli. Un tas jau bija daudz skaistāk un labāk. Lai arī garāžā nebija ne vainas, tomēr tā bija milzīga atšķirība, īpaši, ja tur jāpavada visa diena. Bez tam telpas ir sarkanbaltsarkanās krāsās... Arī šogad vēlēšanas notiks skautu nama lielajā zālē.
Vēl mazliet paturpinot par telpām, 2010. gadā uz vēlēšanām bija atbraukuši cilvēki no Freiburgas un citām tālām vietām. Un freiburgieši savā ziņā iedvesmojās un aizdomājās, ka varbūt viņi arī var, jo redzēja, ka telpām nav jābūt glaunām, ka vēlēšanas var organizēt arī garāžā vai kur citur, ja vien telpas atbilst prasībām. Tāpēc es domāju, ka tas ir ļoti svarīgi, ka mēs toreiz pieņēmām tādu lēmumu
Kā ir ar cilvēku aktivitāti vēlēšanās Luksemburgā? Vai visi pūliņi attaisnojas?
Jā, es domāju, ka jā. Visādā ziņā attaisnojas. Protams, vienmēr var gribēt, lai atnāk vairāk, bet mēs jau nekad nezinām, cik tajā dienā ir aizbraukuši uz Latviju vai kaut kur citur, kur arī dodas balsot.
Man ļoti patīk, ka bērni nāk līdzi vecākiem. Tā jau ir kļuvusi par tradīciju. Man pat ir fotogrāfijas ar dažiem bērniem, kur redzu, kā bērni pa šiem gadiem izauguši. Tas ir ļoti labi no pilsoniskās audzināšanas viedokļa. Bērni aug un zina, ka vēlēšanu dienā vienmēr gājuši kopā ar vecākiem balsot, un es ceru, ka viņi to tā arī turpinās darīt. Manuprāt, mēs bieži aizmirstam, ka dalība vēlēšanās ir ne tikai pienākums, bet arī privilēģija. Īpaši ņemot vērā mūsu pavisam neseno vēsturi. Tas, ka mums ir iespēja piedalīties brīvās vēlēšanās, kur balsu skaitīšana nekādā veidā netiek manipulēta, ir privilēģija.
Paskatoties, cik iecirkņu ārvalstīs bija 2010. gadā un cik būs šogad, var pamanīt ievērojamu palielinājumu. Arī latviešu ārpus Latvijas ir vairāk, bet tomēr, vai var teikt, ka ārpus Latvijas esošie latvieši aizvien vairāk aktivizējas?
Visumā man šķiet, ka jā. Daļēji varam "pateikties" arī Latvijas politikai, kas vēl nav pietiekami pilnveidojusies, bet arī pozitīvajai izaugsmei, no Latvijas puses mūs vairāk iesaistot dažādos procesos. Protams, arī Latvijas simtgade un Dziesmu svēki, kas viss rada tādu pacēlumu un simbolismu, nospēlē savu lomu. Arī pasaulē notiekošie procesi, jo mēs redzam, cik trausla ir brīvība un mūsu neatkarība. Redzam, kādas ir populisma sekas. Redzam, kas notiek ASV vai tepat Polijā un Ungārijā. Daudzi ir nobijušies no "Saskaņas", kurā tagad ir arī latvieši iesaistījušies, par kuriem, protams, gribas ticēt, ka viņi ir sirdsšķīsti ideālisti, bet mēs visi zinām, ka "Saskaņai"visu šo laiku ir bijusi saikne ar Krieviju, krievu intereses liekot augstāk par latviešu. Tāpēc daudzi no mums ir nobijušies, bet dalība vēlēšanās ir labākais veids, kā paust savu attieksmi, kā pateikt savu vārdu.
Situācija priekšvēlēšanu laikā, protams, ir ļoti sarežģīta. Mēs visi redzam aptaujas, redzam, cik augsti ir "Saskaņas" reitingi. Ir arī cilvēki, kas vienmēr ir balsojuši par zemniekiem, bet neredz šo partiju kontekstā. Kaimiņa partijai šobrīd ir uzrāviens. Vai pietiks jaudas līdz vēlēšanām, nevar zināt. Un tad šī sīkpartiju problēma... Mums pirms katrām vēlēšanām ir teikts, lai netērējam savu balsi par mazajām partijām. Arī šobrīd dzirdam to pašu.
Tu jau zini, par ko balsosi? Kādi būs izvēles kritēriji?
Nē, toties skaidri zinu, par ko nebalsošu. Tas, protams, neder visiem, bet domāju, ka nevajag ietekmēties no šī aicinājuma nebalsot par mazajām partijām, jo tā tās nekad uz priekšu netiks, tāpēc šoreiz esmu nolēmusi savu balsi atdot par vienu no mazajām partijām. Ja turpināsim balsot tikai par lielajām partijām, nav arī izredžu, ka kaut kas mainīsies. Bet tādēļ izvēle ir vēl grūtāka, jo vēsture rāda, ka daudzas jaunas partijas nav izturējušas laika pārbaudījumu. Tomēr tagad nāk cita paaudze…
Es ļoti uzmanīgi pētīšu visu partiju programmas, likšu savus plusiņus un mīnusiņus, bet mani noteikti ietekmēs arī personālijas. Ir cilvēki ar pietiekami duļķainu pagātni, lai es kļūtu uzmanīga. Vairākas partijas sola samazināt nodokļus. Iespējams, ka tas arī ir izdarāms, bet mani interesē, kāds ir segums šādam solījumam. Lai atceramies bēdīgi slaveno Eināra Repšes izteikumu: "Kā var nesolīt? Pensionāriem cilvēku cienīgu dzīvi, kā var nesolīt veselības aprūpei nepieciešamo naudu, kā var nesolīt naudu zemniekiem...?" Cilvēki viegli uzķeras uz šādiem solījumiem un aizmirst, ka nodokļu nauda mums ir vajadzīga, citādi mēs nekad netiksim pie labākiem ceļiem un tā tālāk. Protams, ir jābūt labākai finanšu pārvaldībai, jo šobrīd mēs bieži vien nezinām, kur paliek daļa no nodokļu naudas. Diemžēl cilvēki par to neaizdomājas.
Vai ir vēl kas, ko nepajautāju un ko tu noteikti gribētu pateikt šejienes latviešiem vēlēšanu sakarā?
Nāciet balsot, bet pirms tam labi sagatavojieties!
Ja tā padomā, kā viss ir mainījies un gājis uz priekšu pa šiem gadiem... Cik viegli šobrīd ir pieejama informācija! Tagad katrs var apskatīties partiju programmas, sēžot autobusā vai vilcienā. Kad mēs 2010. gadā sākām, tā nebija. Mums bija jānodrošina, ka katrs, kas pirms vēlēšanām vēlas iepazīties ar partiju programmām, var to izdarīt. Nosūtījām izdrukātus materiālus uz visām Luksemburgas galvenajām iestādēm, kur latvieši strādā, bet nedēļu pirms vēlēšanām bija iespēja ierasties goda konsula birojā un iepazīties ar šiem materiāliem. Tur bija jānodrošina dežurants. Vēl bija jāizliek plakāti latviešiem redzamākajās vietās. Tagad nekas tāds nav jādara, jo visa nepieciešamā informācija ir viegli pieejama internetā, arī e-pastā, Facebook, latviesi.lu lapā un tā tālāk. Un mēs bieži vien to nenovērtājam.
Ārvalstu latvieši ar savu balsojumu var ievēlēt pat 8 deputātus. Un tas nav maz. Tā ir privilēģija, bet arī atbildība, tāpēc būtu jānāk uz vēlēšanām pēc iespējas kuplākā skaitā. Vismaz tikpat, cik nāca uz valodas referendumu. Vienkārši visiem tā sestdiena jāieplāno vēlēšanām.
Iecirknis būs atvērts no 7.00 līdz 20.00. Balsošanai nepieciešama derīga Latvijas pilsoņa pase, jo balsošanai ar ID karti jāizņem vēlētāja apliecība, ko varēs izdarīt tikai Latvijā un tikai pavisam neilgi pirms vēlēšanām. Vēl ir laiks pārliecināties, vai pase ir derīga un nepieciešamības gadījumā tikt pie jaunas.
Tiekamies 6. oktobrī skautu namā Veimerskirhā 5 rue Munchen-Tesch, L-2173 Luxembourg!
Teksts: Ilze Kļaviņa
Foto: Valdas Liepiņas privātais arhīvs
Materiāls sagatavots kā brīvprātīgs ieguldījums projekta "Biedrības darba informatīvais nodrošinājums" īstenošanā, kura sagatavošanu atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem. Par materiāla saturu atbild asociācija "Luksemburga-Latvija".
Pievienot komentāru