Ārzemēs mītošajiem Latvijas dzimšanas dienu reti kad izdodas nosvinēt īstajā datumā, taču šoreiz mums šī lieliskā iespēja bija. Luksemburgas latvieši un viņu draugi 18. novembrī pulcējās Junglinsterā, lai ar vietējo pašdarbnieku sagatavotu koncertu un dejām pie dzīvās mūzikas atzīmētu Latvijas simtgadi.
Pasākums sākās ar Latvijas Valsts prezidenta runas video ieraksta noskatīšanos un Latvijas himnas dziedājumu vietējā jauktā kora Meluzīna izpildījumā. Ar klusuma brīdi tika godināts ilggadējs Luksemburgas latvietis Kārlis Āboliņš, kurš pirms diviem gadiem latviešu kopienai dāvāja savai ģimenei piederējušo Latvijas karogu. Ja šis karogs spētu runāt, par Latvijas vēsturi tas pastāstītu daudz jo daudz.
Tērpusies greznajā Lielvārdes tautas tērpā, ar savu klātbūtni un uzrunu mūs pagodināja V.E. Latvijas vēstniece Nīderlandē, Beļģijā un Luksemburgā Ilze Rūse, kura uzteica vietējās asociācijas paveikto. Arī Latvijas goda konsuls Luksemburgā Anrī Dīderihs (Henri Diederich) bija greznojies ar latviešu tautisko jostu. Savā uzrunā viņš cildināja Latvijas valsts neatkarības laikā sasniegto.
Atraktīvie vakara vadītāji, Eiropas skolas skolēni Marks un Marta, runājot latviešu, angļu un luksemburdziešu mēlēs, aicināja baudīt vakara priekšnesumus, kā pirmās piesakot Mazās dzērves. Arī mazie dzērvēni demonstrēja savas svešvalodu zināšanas, dziedot gan latviski, gan citās valodās. Vakara turpinājumā Meluzīna savus klausītājus priecēja ar izjustu Pētera Vaska dziesmas Tēvu zeme ārpus Latvijas pirmatskaņojumu un vairākām citām dziesmām.
Koncerta turpinājumā sekoja vairāki pārsteigumi. Īpaši šim vakaram izveidotā vokālā grupa klausītājiem atgādināja Atmodas laikā popularitāti guvušās dziesmas, izpildot tās mūsdienīgā un orģinālā apdarē. Pēc tam uz skatuves vēlreiz kāpa Mazās dzērves, šoreiz iejūtoties Eslingenas bēgļu nometnes bērnu ikdienā, izspēlējot skolas ainu no Alberta Legzdiņa un Lolitas un Andra Ritmaņu dziesmu spēles Eslingena. Mazie, un vairs ne tik mazie, dziedātāji tikko bija atgriezušies no Rēzeknes, kur piedalījās Eslingenas dziesmu spēles Latvijas izrādē. 1947. gada bēgļu nometnes skolotājas tēlā iejutās Mazo dzērvju vadītāja Aiga Ožehovska.
Ar stāvovācijām sanākušie godināja Uldi Poļakovu, kurš kopā ar Marijas Fadulas un Jūlijas Norveles siltajiem vārdiem par savu nesavtīgo darbu saņēma nesen iedibināto Asociācijas Luksemburga-Latvija Mārtiņa balvu.
Sanākušos viesus priecēja ne tikai muzikālie priekšnesumi, bet arī vairākas improvizētas izstādes. Priekštelpā savus darbus bija izstādījušas trīs vietējās mākslinieces. Svinību telpu greznoja rokdarbu pulciņa Sāntāpslis darinājumu izstāde. Rokdarbnieču mudināti, fotogrāfējāmies arī ar rakstainiem cimdiem rokās, tādējādi piedaloties akcijā Cimdotā Latvija. Interesenti varēja arī palasīt, ko par savu Latviju cittautu draugiem stāsta Eiropas skolas skolēni, kā arī iepazīties ar bērnu sestdienas skolas Strops fotogrāfijām, kas aptvēra laiku kopš Stropa dibināšanas jau pirms 10 gadiem.
Pēc koncerta sanākušie kavējās saviesīgās sarunās, lai pēc brīža laistos dejā, ieklausoties Kristīnes Liedes kvarteta (brīžiem pat kvinteta!) spēlētās mūzikas ritmos.
Latvijas simtgades svinības turpinājās 21. novembrī Luksemburgas Konservatorijā, kur notika Latvijas vēstniecības organizēts svētku pasākums. Tā ietvaros svinīgās uzrunas teica Luksemburgas Kultūras ministrijas Valsts sekretārs Gijs Arends (Guy Arendt), Latvijas tiesnesis Eiropas Savienības Tiesā Egils Levits, Latvijas pārstāvis Eiropas Revīzijas palātā Mihails Kozlovs, Latvijas vēstniece Luksemburgā (ar rezidenci Hāgā) Ilze Rūse un Latvijas goda konsuls Luksemburgā Anrī Dīderihs (Henri Diederich).
Svinīgajā pasākumā uzstājās lieliskā a capella grupa Latvian Voices, kuru skanīgās balsis un izjustais dziedājums neatsāja vienaldzīgu nevienu.
Pievienot komentāru