Ar 1.janvāri spēkā stājies 12.Saeimas pēdējā sēdē pieņemtais Diasporas likums, iezvanot ne tikai jaunu gadu, bet arī jaunu posmu mūsu tautas pašizpratnē. Likums valsts tiesiskajā un politiskajā apziņā nostiprina šābrīža realitāti, ka nu jau aptuveni piektā daļa Latvijas piederīgo mīt ārpus tās robežām. Likums rada jaunu konstitucionālu kategoriju “diaspora” jeb cilvēki, “kam ir saikne ar Latviju, un viņu ģimenes locekļi” un kas papildina jēdzienus “Latvijas pilsoņi” un “Latvijas tauta” (pilsoņi un latvieši). Diaspora atzīta par Latvijas sabiedrības neatņemamu sastāvdaļu, uzsverot valsts intereses veidot sadarbību ar ārvalstīs mītošajiem tautiešiem un atvieglot atgriešanos tiem, kuri pieņēmuši šādu lēmumu.
Likums sakārto valsts iekšējo saimniecību diasporas lietās, paredzot dažādu ministriju lomu un uzdevumus un novēršot to pārklāšanos. Līdz ar to varam sagaidīt arī valsts atbalsta resursu efektīvāku un mērķtiecīgāku izlietojumu diasporas atbalsta, sadarbības un remigrācijas mērķiem. Tas ir būtiski, jo šie ir Latvijas nodokļu maksātāju veidoti budžeta līdzekļi un valstī ir daudz sasāpējušu vajadzību. Atsevišķa likuma sadaļa veltīta sadarbībai ar diasporu, kura ir tālredzīgi paplašināta: tradicionālajām latviskās izglītības un kultūras jomām pievienotas ekonomiskās un pilsoniskās līdzdalības, mediju, pārvaldības, zinātnes un pētniecības jomas. Tajās Latvija var daudz iegūt no savējiem ārzemēs neatkarīgi no viņu lēmuma par atgriešanos. Likumā nostiprināti arī vienlīdzības, līdzdalības un iekļaušanas principi, kam jācaurvij valsts attiecības ar diasporu, vienlaikus neradot kādas privilēģijas iepretim Latvijā dzīvojošajiem.
Visbeidzot, likumā ietverti arī vairāki praktiski jauninājumi saiknes uzturēšanai un atgriešanās atvieglošanai – piemēram, iespēja papildus ārvalstu reģistrētajai adresei Latvijā paturēt “sekundāro” jeb papildu dzīvesvietas adresi, kas būs derīga administratīvos nolūkos, īpaši saistībā ar atgriešanās plānošanu; iespēja remigrantiem un viņu ģimenes locekļiem Latvijā saņemt atbalstu latviešu valodas apguvei vai pilnveidošanai; iespēja pašvaldību vēlēšanās balsstiesīgajiem diasporā balsot pa pastu, ne tikai klātienē Latvijā; iespēja arī no ārvalstīm veikt brīvprātīgas iemaksas Latvijas veselības apdrošināšanas sistēmā (ja/kad tā praktiski sāks darbību); iespēja, vecumdienās atgriežoties Latvijā, neskartu no Latvijas ienākuma nodokļa paturēt to ārvalstīs nopelnītās pensijas daļu, kas ir zem attiecīgās valsts noteiktā neapliekamā minimuma (tāpat kā kopš 1990. gadiem jau paredzēts attiecībā uz ASV un Kanādas pensijām) u.c.
Attiecībā uz ES un citās starptautiskajās organizācijās strādājošajiem nozaru ekspertiem pirmo reizi likuma līmenī ir uzsvērts, ka Latvijas valsts un pašvaldību pārvaldība varētu iegūt no šo speciālistu pienesuma, uz laiku vai pastāvīgi iekļaujoties Latvijas iestāžu darbā. Likumā dots uzdevums izstrādāt kārtību šādai apmaiņai vai atgriešanās atvieglošanai visos valsts dienesta līmeņos arī tad, ja diasporas eksperts pirms karjeras ES, ANO, EDSO vai citā organizācijā nav strādājis Latvijas dienestā.
Diasporas nozaru profesionāļu un studentu gadījumā ir būtiski pieminēt arī likuma pantu, kas paredz vienkāršot ārvalstīs iegūtās kvalifikācijas atzīšanu darbam attiecīgajā nozarē vai izglītības un pētniecības iestādēs Latvijā, tostarp reglamentētajās profesijās kā medicīnā, būvinženierijā, arhitektūrā. Ārvalstīs gūtās profesionālās kvalifikācijas atzīšanas barjeras nav primārais šķērslis, lai augsti kvalificēti speciālisti no ārvalstīm atgrieztos Latvijā, tomēr to mazināšana dos skaidru signālu, ka ārvalstu zināšanas un pieredze Latvijā ir gaidītas. Priekšā gan vēl ir darbs, lai šo un citus likuma pantus detalizētu un praktiski piemērotu.
Proti, Diasporas likuma gadījumā jāvelk vēl viena paralēle ar jauna gada sākumu. Visi zinām, ka jaungada apņemšanās ir tikai tik vērtas, cik mūsu pašu griba un spēja tās īstenot. Vienmēr pastāv risks, ka tās var arī palikt skaistu labās gribas saukļu līmenī. Līdzīgi, minētie praktiskie pasākumi likumā gan ir ietverti, bet spēkā stāsies tikai tad, kad tiks attiecīgi grozīti katras nozares speciālie likumi. Diasporas likumā noteikts, ka šādi grozījumi valdībai jāizstrādā līdz 2019. gada 28. februārim, pēc tam tos nododot izskatīšanai un pieņemšanai Saeimā. Līdz ar to likuma praktiska iedzīvināšana ir nodota jaunās Saeimas deputātu rokās, un diasporas organizācijām priekšā stāv jauns skaidrošanas un pārliecināšanas darba cēliens. Turklāt, kamēr vēl jaunas valdības vadībā Saeimā nav pieņemts 2019.gada valsts budžets, trūkst drošības par to, ka turpināsies jau sen iedibinātais atbalsts diasporai (piemēram, latviešu skolu, biedrību un mediju darbībai) un ka tiks īstenoti arī pieminētie labi iecerētie jauninājumi. Pozitīvais ir tas, ka daudzi no šiem jauninājumiem valstij nemaksās neko vai maz, toties radīs labvēlīgu vidi diasporas zināšanu un cita veida ieguldījumu pienesumam Latvijā, citastarp arī cilvēkiem atgriežoties.
Elīna Pinto
Eiropas Latviešu apvienības vicepriekšsēde
22/01/2019
Pievienot komentāru