Trim kārtām jostu jozu (FOTO)
0

Celaines, ziedainās, rakstainās jostas... Kas tās ir, un kā pie tām tikt? Audīsim paši!

Pēc folkloras kopas "Dzērves" iniciatīvas un ar Latvijas Nacionālā kultūras centra finansiālu atbalstu no 18. līdz 21. februārim Luksemburgā viesosies etnoloģijas pētniece Anete Karlsone. Aicinām uz lekcijām par tautas tērpa attīstību un jostu aušanas tradīciju Latvijā, kā arī uz jostu aušanas nodarbībām!

Sestdienā, 20. februārī, plkst. 16.00-18.00 lekcija "Latviešu tautastērps senāk un tagad", adrese – skautu nama zāle, 5 rue Munchen-Tesch, L-2172 Luxembourg (kur notiek kora mēģinājumi un bija vēlēšanas).

Vēstures zinātņu doktores Anetes Karlsones interešu joma ir visai plaša – aušanas un tekstiliju vēsture, latviešu nemateriālais kultūras mantojums, materiālā kultūra un identitāte u. c. Pēdējie pētījumi bijuši par latviešu tautas tērpu kā kultūras identitātes simbolu (grāmata "Dziesmu svētki un tautiskā tērpa attīstība Latvijā 19. gs. beigās un 20. gadsimtā", 2013), rakstainajām austajām jostām, to darināšanas tradīciju attīstību (grāmata "Rakstainās jostas: kopīgais kultūrslānis", 2014), kā arī grāmatas formātā vēl netapušas tēmas par krāsaugu lietojuma tradīciju Latvijā.

Pētāmās tēmas A. Karlsone izzina arī praktiski. Viņa pati ir gan folkloras kopas, gan kora dalībniece un tautastērpu ne tikai valkā, bet arī ir darinājusi gandrīz visas tā sastāvdaļas sev un saviem ģimenes locekļiem. Viņa kopā ar ģimeni piedalās vēstures rekonstrukcijas kustībā, darbojoties seno amatu un senvēstures grupā "Gerdene".

Gandrīz desmit gadu A. Karlsone praktizē krāsošanu ar augu krāsvielām. Tas ir gan vaļasprieks, gan pētniecība. Pētot latviešu tradicionālo krāsaugu lietojumu, būtisks izziņas avots ir eksperimentālās etnogrāfijas metode, kad daļēji zudušās zināšanas tiek atgūtas ar praktisku eksperimentu palīdzību.

A. Karlsones zinātniski pētnieciskā darbība, strādājot LU Latvijas vēstures institūta Etnoloģijas nodaļā, ir saistīta ar tekstiliju un apģērba vēsturi Latvijā Eiropas kultūrvēstures kontekstā un ar kultūras mantojumu un identitāti.

Jostu aušana ar senajiem aušanas rīkiem ir viena no senākajām viņas interešu jomām, un nu mums Luksemburgā ir iespēja dzirdēt kādu daļu no šīm bagātīgajām zināšanām un meistares vadībā iemēģināt roku jostu aušanā.

Pasākumu plāns ar A. Karlsoni ir šāds:

ceturtdienā, 18.februārī, plkst. 18.30 vakarēšana ar Luksemburgas latviešu folkloras kopu “Dzērves”, aicināti piedalīties arī citi interesenti, kas vēlas satikt meistari (pasākuma vieta – Luksemburgas pilsētā, adrese tiks paziņota dalībniekiem pa e-pastu);

piektdienā,19. februārī, plkst. 13.00–14.00 saruna ar Eiropas skolas latviešu skolēniem par latviskām iezīmēm mūsdienu apģērbā;

piektdienā, 19.februārī, no plkst. 17.30 jostu aušanas nodarbība (pasākuma vieta – Luksemburgas pilsētā, adrese tiks paziņota dalībniekiem pa e-pastu);

sestdienā, 20.februārī, plkst. 16.00 lekcija “Latviešu tautastērps senāk un tagad” (adrese – skautu nama zāle, 5 rue Munchen-Tesch, L-2172 Luxembourg, kur notiek kora mēģinājumi un bija vēlēšanas);

svētdienā, 21.februārī, jostu aušanas nodarbība kopā ar lekciju “Jostu aušanas tradīcija Latvijā” - (pasākuma vieta – Nitelā Vācijā, adresi paziņosim dalībniekiem pa e-pastu).

Laipni lūgti piedalīties arī tie, kuri paši aust nevēlas, tomēr grib noklausīties lekcijas!

Interesentus lūdzu savlaicīgi pieteikt savu dalību pa e-pastu inta.jansone@gmail.com. Pieteikumā, lūdzu, atbildēt uz šādiem jautājumiem:
1) kuros datumos vēlaties piedalīties;
2) kāda tipa jostas aušanu vēlaties apgūt – celu jostas vai ziedainās un rakstainās jostas (meistare atvedīs līdzi darbarīkus);
3) vai vēlaties iegādāties kādu no sākumā minētajām A. Karlsones grāmatām (tērpu grāmata jau ir retums grāmatnīcās).

Par A. Karlsones pirmo grāmatu:

  

Komentāri: 0

Pievienot komentāru