Ziņojums par asociācijas LUKSEMBURGA–LATVIJA darbību 2014. gadā
Organizatoriskie jautājumi
Asociācijas LUKSEMBURGA–LATVIJA ikgadējā pilnsapulcē, kas notika 2014. gada 4. aprīlī, uz diviem turpmākajiem gadiem ievēlēja jaunu valdes sastāvu. Veidojot jauno valdi, mērķis bija to stiprināt kā konsultāciju un kopīgu lēmumu pieņemšanas forumu dažādajām Luksemburgā aktīvajām interešu un pašdarbības kopām, lai panāktu to ciešāku savstarpēju sadarbību un resursu optimālāku piesaisti un izlietojumu. Šādi tiek stiprināta arī asociācijas leģitimitāte Luksemburgas latviešu interešu pārstāvībā attiecībās ar Latvijas un Luksemburgas iestādēm, kā arī ar citām diasporas organizācijām.
Līdz ar to, salīdzinot ar iepriekšējo valdes sastāvu, valdes locekļu skaits ir gandrīz dubultojies, un nu tajā ir pārstāvji no visiem asociācijas darbības virzieniem. Valdes amatpersonas tiks pārvēlētas pēc viena gada. Jaunais valdes sastāvs:
- Gints Stašāns, valdes priekšsēdētājs / Luksemburgas latviešu draudzes dievkalpojumi / Latviešu moto apvienība
- Inese Grīnberga, valdes priekšsēdētāja vietniece / folkloras kopa "Dzērves"
- Māris Briedis, kasieris
- Elīna Pinto, sekretāre / Eiropas Latviešu Apvienība / Latvijas prezidentūra ES
- Gunita Puciriusa, Latvijas stends Luksemburgas Migrācijas, kultūru un pilsonības festivālā / filmu festivāls Cineast
- Evija Uloziene, latviešu nedēļas nogales skola "Strops"
- Jūlija Norvele, koris "Meluzīna"
- Kristīne Tudes, Latvijas stends Luksemburgas Starptautiskajā bazārā
- Inguna Miļūna, folkfestivāls "Jāņtārpiņu naktis" / dzejas pasākumi
Pirmajā jaunās valdes sapulcē, kas notika maijā, tika pārrunātas asociācijas prioritātes. Starp tām ir latviešu kultūras un citu sabiedrisku pasākumu programmas nodrošināšana 2014. gada otrajā pusē un plāni darbībai 2015. gadā, ņemot vērā arī Latvijas prezidentūras ES kontekstā iecerēto Latvijas kultūras programmu.
Tika apspriests arī jautājums par asociācijas finansiālā stāvokļa uzlabošanu, kā iespējamos risinājumus apsverot asociācijas biedra naudas palielināšanu, ziedošanas akciju rīkošanu konkrētiem mērķiem (piemēram, Valsts svētku rīkošanai, neesot pieejamam Latvijas valdības atbalstam), asociācijas goda biedru statusa izveidošanu un cita veida atbalstītāju piesaistīšanu, kā arī sekmīgāku darbu Latvijas/SIF/ELA un Luksemburgas publiskā finansējuma piesaistē.
Kā veiksmīgu piemēru ilgtspējīgam atbalstam var minēt no 2013. gadā pieejamā SIF/ELA finansējuma iegādātās apskaņošanas aparatūras izmantošana dažādu asociācijas un latviešu kopienas rīkoto pasākumu aprīkošanai. Tā kā 2014. gadā šāds finansējums no valsts budžeta nebija pieejams, asociācija ar labiem rezultātiem finansējuma piesaistei izmantoja ziedojumu vākšanu Valsts svētku atzīmēšanai. Ziedotāju atsaucība bija liela, un pasākumu izdevās noslēgt ar atlikumu, kas tiks izmantots 2015. gada Valsts svētku pasākuma rīkošanā. Asociācijas darbību un finansiālo situāciju uzlabotu arī asociācijai pieejamu telpu un infrastruktūras nodrošināšana, piemēram, Luksemburgā izveidojot t.s. „Latvijas namu” vai „Baltijas namu”. Par šādām iespējām plānots uzsākt sarunas ar Latvijas goda konsulu Luksemburgā un Luksemburgas lietuviešu un igauņu biedrībām.
Vēl viena no asociācijas un tās valdes prioritātēm joprojām ir cilvēkresursu piesaiste, mudinot Luksemburgā un tās reģionā dzīvojošos latviešus uz aktīvu līdzdalību turpmākajā asociācijas darbībā – biedru, atbalstītāju un brīvprātīgo statusā. Šis modelis ir bijis veiksmīgs, un asociācijai jāpateicas visiem, kas ar savu atsaucību un ieguldīto laiku un centieniem palīdzējuši veidot Luksemburgas latviešu sabiedrisko dzīvi.
Informatīvā darbība
Asociācija LUKSEMBURGA–LATVIJA turpināja uzturēt informatīvo platformu latviešu diasporai Luksemburgā un tās reģionā. Mājas lapa www.latviesi.lu 2014. gadā papildināta regulāri, līdzīgi kā iepriekš mēnesī publicējot vidēji 8 ziņas. Atspoguļots latviešu diasporas aktivitāšu kalendārs, vēršot uzmanību ne vien uz kultūras pasākumiem (piem., koncerti, izrādes) un vietējo interešu kopu aktivitātēm (piem., asociācijas aktualitātes, nedēļas nogales skoliņa, koris), bet arī Latvijas valsts iestāžu īstenoto diasporas politiku kopumā (piem., ikgadējā konference, reemigrācijas plāns, izglītības jautājumi) un sabiedriskas nozīmes pasākumiem (piem., diasporas aptauja, Eiropas Parlamenta un Saeimas vēlēšanas). Aktīvi īstenota sadarbība arī ar citām organizācijām, piemēram, publicējot attiecīgo informāciju vai izvietojot banerus (piem., 21. gs. latvietis, Delna/Kandidatiuzdelnas.lv, Riga2014). Mājas lapa ir papildināta ar aptaujas sadaļu, kas ļaus regulāri apkopot lasītāju viedokli, kā arī plānots veikt citus tehniskus uzlabojumus.
Asociācija turpināja uzturēt savu vietni sociālajā tīklā Facebook (tās sekotāju skaits nu jau pārsniedz 250) un saziņu ar attiecīgo domubiedru grupu portālā draugiem.lv. Šāds regulārs informatīvās telpas atjaunināšanas un uzturēšanas darbs ir viena asociācijas biedra pārziņā, pēc nepieciešamības piesaistot palīgspēkus. Asociācija aicina visus interesentus bagātināt tās mājas lapas un sociālo vietņu saturu, sagatavojot rakstus un citu informatīvo materiālu.
Papildus aptuveni reizi mēnesī Luksemburgas latviešiem tiek izsūtīta informatīva e-pasta vēstule, vēršot uzmanību uz aktualitātēm, asociācijas/Luksemburgas latviešu kopienas/Latvijas vēstniecības un kaimiņvalstu latviešu kopienu plānotajiem pasākumiem.
Luksemburgas latviešu kopienas vārds izskanējis arī Luksemburgas un Latvijas medijos. Latvijas Valsts svētku nedēļā Luksemburgas dienas laikraksta Letzebuerger Journal pielikumā Expats in Lux tika publicēts raksts par Latviju, Luksemburgas latviešu kopienu un asociācijas darbību. Decembrī Latvijas Radio Klasika raidījumu cikla "Itālija – Latvija – Luksemburga" ietvaros izskanēja reportāža par Luksemburgas latviešiem "Luksemburga latviešu acīm jeb Lielhercogiste Kuldīgas lielumā". Asociācijas biedre regulāri sagatavo rakstus par Luksemburgas latviešu aktualitātēm ārzemju latviešu laikrakstam "Brīvā Latvija".
Darbība kultūras un mākslas jomā
Ar asociācijas LUKSEMBURGA–LATVIJA atbalstu un/vai aktīvu līdzdalību 2014. gadā ir notikuši un tiek plānoti vairāki pasākumi Latvijas kultūras, mākslas un publiskās diplomātijas jomā, ar īpašu uzsvaru uz Rīgas kā 2014. gada Eiropas kultūras galvaspilsētas popularizēšanu.
Starp šiem pasākumiem ir virkne nu jau tradicionāli ikgadēju pasākumu: Latvijas stenda līdzdalība Luksemburgas starpkultūru festivālā Festival des Migrations, des cultures et de la citoyenneté (martā), dalība Centrāleiropas un Austrumeiropas valstu kinofestivālā Cineast ar Latvijas filmu programmu (oktobrī; šoreiz ar režisora P. Krilova viesošanos), Valsts svētku atzīmēšana (novembrī; šoreiz svētku īpašās viešņas bija dziedātāja Ieva Akuratere un ģitāriste Ilze Grunte), Latvijas stends labdarības gadatirgū Bazar International de Luxembourg ar folkloras kopas "Dzērves" piedalīšanos un Ziemassvētku koncerts ģimenei (decembrī).
Luksemburgas latviešu koris "Meluzīna" turpināja gūt muzikālo briedumu un izvērsa koncertdarbību. Par jaunu, vērtīgu tradīciju varētu kļūt kora vieskoncerti Briselē un Valonijā un Pavasara un Adventes koncerti Luksemburgas Sv. Trīsvienības baznīcā. Tie 2014. gadā tika īstenoti sadarbībā ar viesmāksliniekiem no Latvijas, citiem latviešu diasporas sadraudzības koriem/ansambļiem un Luksemburgā strādājošajiem Latvijas mūziķiem (ērģelniece, flautiste). Koris jūnijā piedalījās Luksemburgas kormūzikas festivālā "Le Tour des Mélodies". Pateicoties Dziesmusvētku kontekstā iedibinātajai sadarbībai ar Ivaru Cinkusu, septembrī Luksemburgā ar koncertu viesojās vīru koris "Gaudeamus". Oktobrī Luksemburgā viesojās koris "Fēnikss" no Latvijas. Veiksmīgie mākslinieciskās sadarbības projekti kormūzikas jomā liek Luksemburgā un tās reģionā plaši izskanēt Latvijas vārdam un stiprina latviešu diasporas iekšējo sadarbību dažādās mītnes valstīs, kā arī atgriezenisko saikni ar Latviju. To turpmākai veiksmīgai īstenošanai un izvēršanai, tostarp ar skatu uz Eiropas Latviešu kultūras svētkiem, kuri notiks Briselē 2015. gada 18.–21. jūnijā, un nākamajiem Vispārējiem dziesmusvētkiem, būtu svarīgs atbalsts, tostarp finansiāls – īpaši kordiriģenta darbībai (atalgojums, apmācība), sadarbības pasākumiem (Latvijas kordiriģentu meistarklases) un koncertdarbības nodrošināšanai (pieeja koncertzālēm, honorāri pavadošajiem mūziķiem).
Aktīvu darbību turpināja Luksemburgas latviešu diskžokeju apvienība Riga Disco Blitz, ikmēneša DJ vakaros Luksemburgas bārā Q42 un nodrošinot muzikālu labsajūtu asociācijas rīkoto pasākumu neoficiālajā daļā. Septembrī folkloras kopa "Dzērves" piedalījās folkloras festivālā "Folklorissimo", kurā Latvijai un tās viesmāksliniekiem bija goda viesu loma. Luksemburgā bāzētajā jaunizveidotajā starptautiskajā instrumentālajā ansamblī "Trio Colorato", ar kura koncertu Rīgā jūlijā tika ieskandēta Itālijas-Latvijas-Luksemburgas trio ES prezidentūra, muzicē Luksemburgā dzīvojošā latviešu flautiste Agnese Nikolovska.
Starp kultūras un sabiedriskās dzīves jaunumiem jāmin Latvijas piedalīšanās Luksemburgas starptautiskajā dzejas festivālā "Printemps des poètes" aprīlī ar Marta Pujāta viesošanos, Luksemburgas latviešu luterāņu draudzes izveidošana (februārī un oktobrī notika pirmie latviešu dievkalpojumi Luksemburgā, ko vadīja prāvests Klāvs Bērziņš, un iecerēts turpmāk noturēt četrus latviešu dievkalpojumus gadā), Latviešu moto apvienības izveidošana (tā šobrīd vieno 8 latviešu motobraucējus no Anglijas, Beļģijas un Luksemburgas) un koklētāju pulciņa darbība. Asociācija latviešu modes dizaineriem MAREUNROLS novembrī nodrošināja iespēju Luksemburgas laikmetīgās mākslas forumā CASINO noturēt vieslekciju un pop-up ekspozīciju, kurā tika prezentēta rudens/ziemas 2014 kolekcija; līdz ar šo pasākumu notika Latvijas vēstniecības Beļģijā un Luksemburgā organizēta pieņemšana Valsts svētku atzīmēšanai.
Darbība izglītības jomā
Darbību nu jau sesto gadu turpināja Luksemburgas latviešu bērnu skoliņa "Strops". Papildus mācību darbam skolā tika uzņemti viesi – mākslinieki ar zīmējumu izrādi bērniem "Vilks" (maijā) un Briseles latviešu teātris ar viesizrādi "Lapsēns Briedis" (Ziemsvētku sarīkojums ģimenei decembrī). Jaunums ir bērnu ansambļa izveidošana un t.s. "Sapņu klase", kurā darbojas lielāki bērni (no 7 līdz pat 14 gadu vecumam). Asociācija sadarbībā ar ELA 2014. gadā saņēma skolai paredzētu finansējumu telpu nodrošinājumam un apdrošināšanai. Diemžēl netika turpināta 2013. gada prakse finansējumu paredzēt arī mācību līdzekļiem; noderīgs būtu arī finansējums mācību personāla un speciālistu vizītēm no Latvijas.
Vērtīgu darbu latviešu bērnu izglītībā, tradīciju uzturēšanā un pašdarbībā sniedza latviešu skolotājas Eiropas skolā. Eiropas skolā ir izveidota skolēnu muzikālā grupa "Latvieši, kura uzstājās Eiropas skolā ar Jāņu ieskaņas dziesmu un deju interaktīvo koncertu, kā arī asociācijas rīkotajā Valsts svētku pasākumā ar mērķi jauniešos veicināt piederības sajūtu latviešu kopienai un Latvijai. Tas iezīmē latviešu diasporas jauniešu pašorganizēšanās aizmetņus Luksemburgā, kas ir ļoti pozitīvi vērtējami un būtu jāattīsta turpmāk.
Darbība interešu pārstāvības jomā
2014. gadā asociācija izvērsa savu darbību diasporas interešu pārstāvības jomā. Šajā nolūkā divi asociācijas valdes locekļi piedalījās gadskārtējā konferencē "Latvieši pasaulē – piederīgi Latvijai" Rīgā (jūlijā) un līdzprezidēja vienu no tās darba grupām. Asociācija savos informatīvajos rīkos aktīvi aicināja Luksemburgas latviešu kopienu piedalīties konferencē prezentētajā Latvijas Universitātes pētnieku īstenotajā diasporas aptaujā.
Pēc asociācijas uzaicinājuma martā Luksemburgā darba vizītē ieradās speciālo uzdevumu vēstnieks diasporas jautājumos Rolands Lappuķe. Šī vizīte ļāva vēstnieku iepazīstināt ar Luksemburgā dzīvojošajiem latviešiem būtiskajiem jautājumiem, ar skoliņas, Eiropas skolas un dažādo pašdarbības kopu darbību un citām sabiedriskām aktivitātēm ar Latvijas vārdu. Ar vēstnieku tika apspriestas arī jaunākās ievirzes Latvijas politikā, kas vērsta uz ārzemēs dzīvojošo latviešu saiknes stiprināšanu ar Latviju. Šajā saistībā vēstnieks tikās arī ar Latvijas goda konsulu un Luksemburgas Ārlietu ministrijas pārstāvjiem, tostarp apspriežot ieceri 2015. gada pavasarī Rīgā rīkot diasporas problemātikai veltītu starptautisku konferenci.
Valdes pārstāves darbojās ELA prezidijā, nodrošinot informācijas apriti un uzturot ciešu saikni starp asociācijas darbu un ELA īstenotajiem diasporas interešu pārstāvības centieniem Latvijā un Eiropas mērogā. Latviešu centrā Freiburgā "Bērzaine" septembrī notika ELA biedru organizāciju ikgadējā sapulce, kurā piedalījās latviešu centrālo organizāciju pārstāvji no Vācijas, Lielbritānijas, Īrijas, Luksemburgas, Beļģijas, Zviedrijas un Francijas, kā arī pārstāvji no Latvijas Ārlietu un Kultūras ministrijām, un Latvijas Nacionālā kultūras centra. Sapulces laikā tika izvērtēta ELA un tās biedru organizāciju sadarbība ar Latvijas valsts iestādēm, uzklausīti ziņojumi par gada laikā paveikto ārvalstīs dzīvojošo latviešu interešu pārstāvībai, kā arī izglītības, kultūras un citās nozarēs.
Ņemot vērā Luksemburgas īpašo lomu ES prezidentūras pašreizējā trio darbā (2015. gada pirmajā pusgadā ES prezidēs Latvija, bet otrajā pusgadā – Luksemburga), asociācijas pārstāvji turpināja darbību neformālajā iniciatīvas grupā "Prezidentūras draugi". Tā ietvaros notika vairākas tikšanās ar Latvijas iestāžu (Ārlietu ministrija, Latvijas vēstniecība, Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē sekretariāts) pārstāvjiem, kurās tika apspriesta ES iestādēs strādājošo latviešu atgriezeniskā saikne ar Latvijas valsts pārvaldes sistēmu un sniegts ieguldījums Latvijas prezidentūras kultūras un publiskās diplomātijas programmas veidošanā Luksemburgā. Bez tam tika noorganizēts trešais seminārs Briselē un Luksemburgā ES iestādēs strādājošajiem no Latvijas "Latvijas gatavošanās & prioritātes ES prezidentūrai – Savējo skats no ES". Šajā saistībā asociācija turpināja pozitīvu sadarbību ar Latvijas vēstniecību Beļģijā un Luksemburgā, Latvijas pastāvīgo pārstāvniecību ES un Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē sekretariātu.
Latvijas vēstniecība sniedza finansiālu un informatīvu atbalstu atsevišķiem asociācijas rīkotiem pasākumiem, īpaši saistībā ar Rīga-2014 publiskās diplomātijas programmas veidošanu. Pasākumu klāstu papildināja arī vēstniecības rīkotie, piemēram, sadarbībā ar Eiropas Komisijas pārstāvniecību Luksemburgā septembrī Luksemburgas ES Mājā notika izstāde "Grafiskie stāsti. Starptautiskie zīmoli, notikumi un mākslinieki Latvijas Nacionālās bibliotēkas attēlizdevumu kolekcijās".
Šā gada 4. oktobrī notika 12. Saeimas vēlēšanas, un Luksemburgā ar Latvijas goda konsula Henri Diederich atbalstu telpu nodrošināšanā atkal darbojās vēlēšanu iecirknis; vietējā vēlēšanu komisijā darbojās asociācijas biedri un citi brīvprātīgie. Asociācija aktīvi informēja Luksemburgas latviešu kopienu par dalību vēlēšanās, to kārtību un vēlēšanu iecirkņa darbību. Saistībā ar Saeimas vēlēšanām turpinājās asociācijas informatīvā sadarbība ar "Sabiedrību par atklātību – Delna" projekta "kandidatiuzdelnas.lv" ietvaros, kas tika uzsākta saistībā ar Eiropas Parlamenta vēlēšanām. Vēlētāju aktivitāte Luksemburgā ir augsta un pakāpeniski aug (ja 2010. gadā piedalījās 269 balsotāji, tad 2014. gadā sagaidījām 284).
Pievienot komentāru