Apakškomisija izskatījusi visus Ministru kabineta priekšlikumus, pēc kuriem speciāli izveidota darba grupa bija sagatavojusi atsevišķu pantu redakciju, taču aizvien nav noteiktas valstis, ar kurām varētu veidot dubultpilsonību.
Saeimas Juridiskā biroja vadītājs sēdē sacīja, ka apakškomisijās starp partijām viedoklis dalās uz pusēm – Nacionālā apvienība un Reformu partija uzskata, ka jāņem vērā ģeopolitiskais tuvums, bet "Vienotība" un "Saskaņas centrs" atbalsta visas. Šādam apgalvojumam gan nepiekrita klātesošie "Vienotības" deputāti.
Apakškomisijas deputāte un Juridiskās komisijas vadītāja Ilma Čepāne ("Vienotība") iebilda, ka viņa nekad nav teikusi, ka "Vienotība" vēlas dubultpilsonību ļaut veidot ar visām valstīm.
Arī apakškomisijas vadītājs Ilmārs Čaklais norādīja, ka jau 10. Saeimā "Vienotība", virzot šo likumprojektu, ir definējusi, ka ģeopolitiskais uzstādījums ir "numur viens", un savu nostāju nav mainījusi.
Savukārt "Saskaņas centrs" joprojām uzsver, ka jāļauj dubultpilsonību veidot ar visām valstīm.
"Ideālā gadījumā Saeima lēmumus pieņem sabiedrības interesēs, un būs diezgan grūti sabiedrībai izskaidrot, kāpēc ar kādām valstīm [dubultpilsonība] ir, bet citām nav," teica apakškomisijas deputāts Valērijs Agešins (SC).
Juridiskās komisijas vadītāja Čepāne sarunā atzina, ka grozījumi Pilsonības likumā nav tādi, kurus varētu skatīt sasteigti, un ka citās valstīs tas notiek pat vēl ilgāk.
"Tas ir ļoti jūtīgs jautājums, ņemot vērā mūsu vēsturisko pieredzi, mūsu Latvijas vēsturi. Līdz ar to šeit ir dažādi viedokļi, un tagad mēs tuvojamies jau otrajam lasījumam, kad apakškomisija būs jau sagatavojusi [priekšlikumus], un Juridiskajā komisijā tas jau notiks daudz ātrāk," paskaidroja Čepāne.
Čepāne pastāstīja, ka apakškomisija izskatījusi lielāko daļu MK priekšlikumu, bet vēl ir palikuši atsevišķi jautājumi, tostarp par dubultpilsonību.
Jau ziņots, ka Saeimas Pilsonības likuma grozījumu apakškomisija arī vasarā regulāri turpinās strādāt pie likumprojekta.
Grozījumi Pilsonības likumā paredz, ka Latvijas pilsoņiem varēs izveidoties dubultā pilsonība ar vēstures, kultūras un ekonomikas ziņā Latvijai tuvām valstīm – Eiropas Savienību, NATO un Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas (EBTA) valstīm.
EBTA likumprojektā iekļauta, lai no valstu vidus neizslēgtu tādu valsti kā Šveice. Latvijas pilsonību varēs saglabāt arī tie latvieši, kas šo gadu laikā ieguvuši Šveices pilsonību, informēja Tieslietu ministrijā.
Likumprojektā arī plānots atvieglot kārtību, kādā par Latvijas pilsoņiem atzīst nepilsoņiem dzimušos bērnus. Likuma grozījumi paredz, ka turpmāk būs vajadzīga tikai viena vecāka piekrišana. Pašlaik ir nepieciešams abu vecāku iesniegums, lai bērnu atzītu par Latvijas pilsoni.
Tāpat likumprojektā paredzēts atcelt ierobežojumu trimdiniekiem – ārzemēs dzīvojošiem latviešiem, kuri Latviju pametuši, glābdamies no okupācijas režīma, un kuri nebija paspējuši atgūt Latvijas pilsonību līdz noteiktajam termiņam 90. gadu vidū, viņi Latvijas pilsonību varēs tagad noformēt neierobežotā periodā, pieļaujot minēto personu dubultpilsonību.
Katram etniskajiem latvietim un līvam visā pasaulē būs tiesības uz Latvijas pilsonības iegūšanu, tostarp tiek akceptēta viņiem dubultās pilsonības iespēja, taču abos gadījumos ir jāapliecina latviešu valodas prasme.
Latviešu valodas prasmes pārbaude nebūs jākārto Latvijā dzīvojošām personām, kuras ieguvušas pamatizglītību latviešu valodā, apgūstot latviešu valodā vairāk nekā pusi no pamatizglītības mācību programmas. Ja agrāk no šīs pārbaudes tika atbrīvoti tikai vispārizglītojošo skolu absolventi, tad tagad arī profesionālo vidējo izglītību latviešu valodā ieguvušie absolventi.
Likumprojektā tiek iekļauta stingrāka norma par pilsonības nepiešķiršanu personām, kuras ar savu uzvedību vai darbībām rada draudus valsts drošībai, sabiedriskajai kārtībai vai Satversmē nostiprinātām konstitucionālām vērtībām, līdzīgi kā tas ir citās Eiropas un pasaules valstīs, kuras rūpējas par savu suverenitāti.
Ar likuma grozījumiem plānots atvieglot kārtību, kādā par Latvijas pilsoņiem atzīst nepilsoņiem dzimušos bērnus. Turpmāk tam būs vajadzīga tikai viena vecāka piekrišana un šādu vēlmi vecāks varēs izteikt bērna reģistrācijas brīdī.
Pilsonības likuma grozījumu izstrādei Saeimā tika izveidota īpaša apakškomisija. Likums nav bijis mainīts 15 gadu. Pilsonības likums tika atvērts 10. Saeimas laikā, un to pārņēma arī 11. Saeima.
tvnet.lv
Pievienot komentāru