Laimīgu Jauno gadu!
1

“Uh, kā man patīk šie meži! Skaistas ir slaidās priedes, bet viņas drīz nogurdina savā vienmuļībā. Tad es meklēju īpatnēji izaugušus, ķeburainus kokus. Pavērotiet, pavērojiet – koks ir skaists ne ar to, ar ko viņš līdzīgs citiem, bet ar ko viņš atšķiras. Es meklēju īpatnējus kokus: man liekas, ka viņiem ir sava pasaule, bagāta un sarežģīta kā tie zaru labirinti un mezgli. Radi savu pasauli! Lielā sastāv no mazajām. Kur ir tava mazā? Veido no dzeļoju rindām un keramikas māliem. Tai nav jābūt lielai, bet tai jābūt bagātai. Un tai nav jābūt skatalogā izstādītai, bet, ja tevi atrod ciemiņš, lai tu vari to pacienāt. Lai tavā skābputrā ir kunkuļi kā nevienam! Lai paliek krāsaina dzirkstele no tavām glazūrām viņā!
Un lai aizejot viņš paņem līdzi ķiršu kauliņu no tava dārza. Tas nav maz.”

Imants Ziedonis, "Kurzemīte"

Katrs gads māca ko jaunu. Šis gads man ļāvis savādāk paraudzīties uz mūsu Luksemburgā izveidotās mazās Latvijas “priedēm”. Šogad esam lēnām līduši ārā no savām “alām”, sava mikroklimata, kas nereti izrādās komforta zona, kuru pamest, šķiet, paliek arvien grūtāk. Tomēr šis stāvoklis agrāk vai vēlāk draud ar stagnāciju, ar vienmuļību un pelēcību ikdienā. Introvertu manī izkustināt palīdzēja un manu gadu iezīmēja mūsu mazās sabiedrības “ķeburainās priedes”.

No 2021. gada līdzi paņemu to brīnumu, ko var piedzīvot, klātesot cilvēka dedzībai un trakulībai, īstenojot savu ideju. Šoreiz nerunāju par individuālās izaugsmes iecerēm, bet par sabiedrību bagātinošiem projektiem. Par mūsu mazās latviešu pasaulītes atmodināšanu, saliedēšanu, un caur to – priecēšanu. Tā jau ir – Latvija neveidojas, ja esam katrs par sevi, katrs savā stūrī, darot savu lietu. Jā, varbūt – es esmu Latvija, bet tomēr, tā īstā Latvija ir tad, kad mazās sanāk un dara kopā.

Jāatzīst, ka tieši asociācijas realizētie pasākumi un līdzdarbošanās to organizēšanā ir iekrāsojuši manu gadu, iespieduši labi dziļus atmiņu nospiedumus un, pats galvenais, ļāvuši saglabāt ticību cilvēkiem, cilvēcībai un mūsu kopībai. Paldies tiem trakajiem cilvēkiem, kuri, sevi nežēlodami, nododas kopīgai lietai! Paldies par to dedzību, ko ielikāt, lai iecere realizētos lieliskā pasākumā! Paldies par drosmi ticēt sev, jo dzirksteli ir tik viegli noslāpēt, ja ieklausās apkārt valdošajos trokšņos un ļaujas bailēm.

Manās 2021. gada atmiņās noteikti paliks sporta spēles, kur izgaismojās mūsu cilvēku izkoptie talanti, kurus kopā liekot radās vienreizējs, saliedējošs, sirdi sildošs pasākums, turklāt cilvēks, kurš savu ideju izauklējis vairāku gadu garumā no tās realizēšanas neatteicās arī force majeure apstākļos. Tāpat arī valsts svētki mežā, kas mācīja, ka būtiskais un atmiņā paliekošais ir tieši kopā sanākšanas brīnums. Tik vienkārši! Un visbeidzot – atgādinājums, ka kopā varam paveikt lielas lietas. Labdarības projektā “Mēs–Latvijas bērniem” savāktais ziedojums 21 bērnam Latvijā ir 5120,15 eiro. Vai nav vareni? Paldies ikkatram ziedotājam par projektā ielikto mīlestību, kas rezultēsies krāsainākā, saulainākā, piedzīvojumiem un smiekiem bagātākā bērnu ikdienā.

Liels paldies visiem tiem cilvēkiem, kuri Latvijai ziedo sevi, jo neviens no šī gada pasākumiem nebūtu noticis, ja saujiņa dedzīgu, pašaizliedzīgu un gana dullu cilvēku neizkāptu no savas komforta zonas un nenodotos savai idejai. Sargājiet savu dzirksteli un radiet aizvēju, ja redzat, ka dziest tās, kas jums apkārt!

Laimīgu Jauno gadu!

Asociācijas “Luksemburga–Latvija” priekšsēde
Marija Fadula
Foto: Marija Fadula

 

Komentāri: 1

Pievienot komentāru

Inta
01.01.2022 plkst. 08:35
Skaisti teikts! Laimīgu Jauno gadu visiem! Paldies Tev, Marija!