Līdz izšķirošajam mirklim atlikušas vēl tikai dažas dienas. Kamēr vēl katrs mēģinām formulēt savu attieksmi, Eiropas latviešu apvienības (ELA) vicepriekšsēde Elīna Pinto dalās ar savām priekšvēlēšanu pārdomām.
Cik nozīmīga ir diasporas latviešu dalība vēlēšanās?
Pirmkārt, doties vēlēt ir mūsu katra dziļi personisks solis, varētu teikt – īpašs latvietības rituāls, līdzīgi kā vasaras saulgriežos dziedāt līgodziesmas. Ceļoties un ejot balsot, mēs parādām gan sev, gan visiem apkārtējiem, ka latvietis nav vienaldzīgs vai kūtrs, bet gan apņēmīgs un atbildīgs. Tādējādi apliecinām, ka latvietība mums ārzemēs nav tikai nostalģiska vai eksotiska dekorācija, bet gan dzīva saikne, ko kopjam ne tikai svētkos.
Otrkārt, diasporas dalība vēlēšanās ir nozīmīga Latvijas nākotnei. Satversme paredz vēlēšanu tiesības ikvienam pilsonim, lai kur mēs dzīvotu. Manuprāt, Satversmes tēvi jau pirms simts gadiem labi apzinājās, ka Latvijas drošības un neatkarības stūrakmens ir un būs nevis ģeogrāfiska, politiska un intelektuāla izolēšanās, bet gan ciešas saites ar Eiropu un pasauli. Un šodien mēs esam tie, kas šīs saites sien. Lielbritānija saviem ārvalstīs dzīvojošajiem pilsoņiem vēlēšanu tiesības liedz, un mēs redzam, ka Brexit referenduma gadījumā tas bija izšķirīgi. Latvija nevar atļauties šādus klupienus attiecībā pret Eiropu.
Vai šīs Saeimas vēlēšanas Latvijai ir īpaši svarīgas? Kāpēc?
Ir Simtgades gads. Gan simboliski, gan arī praktiski mums ir laiks pāraugt nākamajā valstiskā brieduma pakāpē. Labi apzinoties savas saknes un vēsturi, laiks beigt attiekties pret sevi kā pret “cietēju nāciju” ar “mazu valsti”. Tas politikā nozīmē nomainīt naudas varu pret ideju spēku, klaunus pret valstsvīriem, bailēs sakņotu atpakaļrāpulību pret veselīgu pašapziņu, un starptautiski – patērētāja uzvedību pret pilnvērtīga partnera apziņu. Tāpēc, jā, šīs vēlēšanas parādīs, ciktāl esam uz to gatavi. Lai vai kādi būs vēlēšanu rezultāti, mēs paši tos būsim radījuši – un varbūt arī pelnījuši, īpaši ja nebūsim devušies nobalsot.
Diemžēl pastāv iespēja, ka vēlēšanu rezultāti mūs atmet krietni atpakaļ eiropeiskās piederības, likuma varas un demokrātijas ziņā. Mani satrauc, ka nevienam, šķiet, nav skaidra “drošības” plāna, kā rīkoties šāda pavērsiena gadījumā. Daudz par to runāju ar viedokļu līderiem. Skaidrākā atziņa ir tā, ka nevienā no scenārijiem mēs kā pilsoņi nedrīkstam atslābt – politikas norisēm būs jāseko ļoti rūpīgi, jāuzmana un jāvirza politiķu rīcība: individuāli un ar iesaisti nevalstisko organizāciju darbā. Tās jau tagad Latvijā tiek palēnām iegrožotas, tāpēc būs svarīgi katram no mums palīdzēt NVO darbam politisko lēmumu uzraudzībā un sabiedrības interešu paušanā. Es aicinu ikvienu pašam iesaistīties kādas Latvijas nevalstiskās organizācijas darbā un tās atbalstīt ar ziedojumiem.
Vai Tu prognozē, ka diasporas latviešu balsojuma rezultāti būtiski atšķirsies no tā, kā nobalsos Latvijas latvieši? Kāpēc?
Jā, noteikti! Tiekoties ar diasporas latviešiem daudzviet Eiropā, es redzu trīs tendences. Pirmkārt, dzirdu spēcīgu kritiku par partijām, kuras bija pie varas pirms ekonomiskās krīzes un tās laikā – tas īpaši raksturīgi to cilvēku lokā, kuri Latviju atstāja krīzes dēļ. Otrkārt, es redzu arī cilvēkus, kam dzīve svešumā nostiprina sajūtu, ka Latvijai gan būtu jāiekapsulējas kā dimanta oliņā un jānorobežojas no visiem pasaules vējiem līdz ar to nesto dažādību un izaicinājumiem; šī grupa gan nav liela. Visbeidzot, daudziem no mums dzīves pieredze ārvalstīs ir cēlusi gaidas par to, kādai jābūt pārvaldības kvalitātei, politiskajai atbildībai, tolerancei pret dažādību, sociālajai drošībai, izglītības kvalitātei. Tas liek būt ļoti prasīgiem attiecībā pret partijām, jo visi vēlamies ar Latviju lepoties, ne tikai mīlēt. Šie apsvērumi ir svarīgi arī, domājot par atgriešanos Latvijā. Cilvēkam nepietiek ar sausiem IKP rādītājiem vien.
Lai gan diasporas vēlētāju skaits jau gandrīz sasniedz Kurzemes vēlēšanu apgabala skaitu, līdz šim diasporas nodomi partiju reitingos nav iekļauti. To darīt statistiski pareizi būtu darbietilpīgi, taču bez šiem datiem Latvijas reitingi ir nepilnīgi. Tāpēc pirmo reizi nolēmām, ka Eiropas Latviešu apvienība (ELA) kopā ar portālu latviesi.com veidos savu informatīvu aptauju par diasporas vēlētāju nodomiem. Šī aptauja skaidri parādīja, ka diasporā (vismaz Eiropā, no kuras ir vairums respondentu) pirmajās vietās ir pavisam citas partijas nekā Latvijas reitingos. Proti, augstākie rādītāji ir partijām KPV LV, Attīstībai – Par!, Progresīvie un JKP. Šīs ir jaunas partijas, kas vēl nav pārstāvētas Saeimā. Šādi diaspora apliecina savu pārmaiņu virzītāju lomu. Šī loma gan uzliek arī lielu atbildību, un katram no mums diasporā būtu rūpīgi jāpārdomā sava vēlēšanu izvēle un tas, vai paši būtu gatavi ar to sadzīvot ikdienā.
Šajās vēlēšanās ārpus Latvijas būs vēsturiski lielākais iecirkņu skaits. Vai tas būs pietiekami liels?
Es lepojos ar visiem tiem cilvēkiem diasporā, kuri ir šogad uzņēmušies veidot vēlēšanu iecirkņus – to ir par ceturto daļu vairāk nekā pagājušajās vēlēšanās! Es sagaidu, ka tas cels vēlētāju aktivitāti. Kā nekā, ja Tavs draugs, tuvinieks vai kaimiņš ir uzņēmies šādu darbu, Tu taču viņu nepievilsi un saņemsies aiziet uz iecirkni! Joprojām gan saņemu ziņas arī no cilvēkiem, kam vēlēšanu iecirknis ir par tālu, lai turp dotos vēlēšanu dienā. Tāpēc arī viens no Diasporas likumprojektā iekļautajiem ELA priekšlikumiem ir vēl vairāk atvieglot kārtību balsošanai pa pastu. Personīgi uzskatu, ka kādās no gaidāmajām vēlēšanām – iespējams, sākot vispirms ar Eiropas Parlamenta vēlēšanām, kas ir mazāk sensitīvas no drošības apsvērumu viedokļa – diasporā būtu jāizmēģina internetbalsošana; ceru, ka blokķēdes tehnoloģiju attīstība ļaus mazināt neredzamas ļaunprātīgas iejaukšanās risku.
Tas, cik aktīvi un par ko diasporas vēlētāji balsos, šoreiz būs īpaši svarīgi arī attiecībā uz diasporas tēlu un, iespējams, pat juridisko lomu Latvijā. Pēdējos četros piecos gados ir mainījušās attieksmes un attiecības starp Latviju un diasporu. Mēs iegūstam “piektā novada” aprises ar savu lomu valstī. Diasporas politiku un atbalstu latvietības uzturēšanai ārvalstīs iedibināja tieši pēc tam, kad diasporas vēlētāji referendumā masveidā aizstāvēja latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas statusu. Šķiet, garās rindas pie vēlēšanu iecirkņiem Londonā un citviet diasporu iezīmēja ne tikai cilvēku vizuālajā atmiņā, bet arī Latvijas rīcībpolitikas kartē.
Šobrīd ārvalstīs dzīvojošo Latvijas pilsoņu skaits jau varētu ļaut apsvērt atsevišķa vēlēšanu apgabala izveidi diasporai – bet tikai tad, ja balsosim vismaz tikpat aktīvi kā Latvijā, jo citādi ārvalstīs nodotai balsij būs lielāks svars nekā Latvijā uz vietas. Šāda tieša diasporas pārstāvība parlamentā pastāv daudzās Eiropas valstīs ar stabilām emigrācijas tradīcijām – Francijā, Portugālē.
No otras puses, šur tur sāk izskanēt arī kurnēšana par to, kāpēc gan cilvēki, kuri Latviju atstājuši, drīkstētu lemt par Latvijas vietējo iedzīvotāju dzīvēm. Šīs balsis kļūs daudz stiprākas, ja diaspora pienesīs izšķirošās balsis, kas varētu varas kausus nosvērt par labu koalīcijai ar Saskaņu un KPV kodolā. Pieņemot lēmumu par to, vai un par ko balsot, mums jāapzinās arī šīs plašākās sabiedriski politiskās vēsmas Latvijā.
Pēc kādiem kritērijiem Tu pati izvēlēsies, par ko atdot savu balsi?
Šovasar kopā ar diasporas jauniešiem biju ekskursijā Saeimā, un man īpaši prātā palika Ināras Mūrnieces stāsts par Saeimas sēžu zāli. Kad tā tika uzbūvēta, Saeimas prezidijs tika novietots pie zāles rietumu sienas, līdz ar to Saeimas deputāti strādāja ar Rietumeiropas virzienā pavērstu skatu. Padomju okupācijas laikā Augstākās Padomes prezidijs tika pārcelts pie zāles austrumu sienas, savukārt kopš neatkarības atjaunošanas prezidijs ir pie zāles ziemeļu sienas. Līdz ar to mūsu deputāti ik dienas raugās Ziemeļvalstu virzienā. Es ticu, ka ir laiks Latviju ieaust Ziemeļeiropas vērtībtelpā, kuras pamatos ir augsti tiesiskuma, sociālās atbildības, vides aizsardzības, pilsoniskās un politiskās atbildības standarti. Es ticu, ka Latvija var būt stipra un droša tikai saliedētā un cilvēkiem atsaucīgā Eiropas Savienībā. Balsošu par partiju, kas iemieso šīs vērtības un ir gatava tās aizstāvēt šodien, rīt un pēc desmit gadiem.
Ar kādām sajūtām Tu gaidi šīs vēlēšanas? Vai Tev pašā vēlēšanu priekšvakarā ir kāds novēlējums Luksemburgas latviešiem?
Šis ir tāds kā pieturzīmes mirklis Latvijai. Simtgade, vēlēšanas: tā ir mūsu iespēja Latvijas stāstā ievilkt vēl vienu zīmi, kas noteiks tā plūdumu. Galvenais ir šeit neapstāties - turpināt aktīvi sekot norisēm Latvijā un tajās iesaistīties. Nu jau dzīvoju Berlīnē, bet vēl joprojām sevi pieskaitu Luksemburgas latviešiem. Jūs man esat parādījuši, ko spēj neliela, bet saliedēta, toleranta un radoša kopiena – VISU! Es to saucu par “Luksemburgas efektu” – jo pati Luksemburga apliecina to, ka nav mazu valstu, ir tikai mazas domas un maza apņēmība. Šī ideja atbalsojas Luksemburgā ilgi dzīvojušās Igaunijas prezidentes Kersti Kaljulaidas runās. Mums, Luksemburgas latviešiem, ir jāvairo šī pārliecība arī Latvijā.
Foto no Elīnas Pinto arhīva
Jautājumus uzdeva Ilze Kļaviņa
Materiāls sagatavots kā brīvprātīgs ieguldījums projekta "Biedrības darba informatīvais nodrošinājums" īstenošanā, kura sagatavošanu atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem. Par materiāla saturu atbild asociācija "Luksemburga-Latvija".
Pievienot komentāru