Mēnestiņis zvaigznes skaita, vai ir visas vakarā… No malu malām sabraukuši mazajā Vācijas pierobežas ciematiņā Nitelā, jau piektdienas, 1.marta, vakarā ar koklēm klēpī radoši darbojās Vakareiropas koklētāji. Tradicionālās kokles spēle pēdējos gados kļuvusi populāra un iemīļota ne tikai Latvijā, bet arī ārpus tās robežām. Lielākā daļa vakara dalībnieku jau iepriekš bija tikušies Vakareiropas koklētāju (VEK) pasākumos dažādās Eiropas pilsētās: Berlīnē, Leipcigā, Hāgā, Luksemburgā, Rīgā u.c.. Šīgada marta beigās VEK dosies sakoklēt arī ar Bredfordas latviešiem Lielbritānijā. Vairāk par VEK saietiem var uzzināt ŠEIT.
Radošais darbs koklēšanas meistarklasēs turpinājās arī visu sestdienu, apgūstot Aigas Ožehovskas sagatavoto jauno kokles spēles mācību grāmatu “Kokles skola”, bet sestdienas vakarā ar nepacietību un lielu prieku tika gaidīts Vakareiropas kokļu pirmā diska “Simtiem zvaigžņu debesīs” atklāšanas koncerts.
Jaunajā mūzikas diskā “Simtiem zvaigžņu debesīs” skan dziesmas apvienības “Vakareiropas koklētāji”, folkloras kopas “Dzērves”, bērnu folkloras kopas “Mazās dzērves” un postfolka grupas “Rudzurika” izpildījumā. Dziesmas ierakstītas skaņu studijās Latvijā un Francijā. Vakareiropas koklētāju dziesmas ir iedziedātas un apgūtas daudzajos VEK pasākumos, kuros ik pa laikam sabrauca koklētāji no dažādām Eiropas pilsētām, kā arī, protams, regulāros iknedēļas mēģinājumos katram savās mājās. Dalībnieki bija patiesi priecīgi par iespēju kopā dziedāt un koklēt, un ielikt daļu savas sirds, un pateicīgi visiem, kas piedalījās šī mūzikas diska tapšanā gan ar savu balsi, gan instrumentu, gan arī ar tehnisko atbalstu. Veiksmīgā un radošā kopdarba rezultāts – izsapņotais mūzikas disks – nu ir redzams, taustāms un klausāms. Kā vakara gaitā teica mūzikas diska idejas autore Aiga Ožehovska: “Šis mūzikas disks ir brīnums. Tik daudzas reizes tas varēja nenotikt, un tomēr notika!”
Līdzīgi kā zvaigznes debesīs mūs apspīd katra ar citādu mirdzumu, tā arī tradicionālajai latviešu koklei katrai ir savs īpašs skanējums, un šajā koncertā bija lieliska iespēja to izbaudīt.
Koncerta ieskaņā apvienība “Vakareiropas koklētāji” spēlēja divas iemīļotas dziesmas tradicionālā izpildījumā, kuras VEK repertuārā ir jau kopš apvienības pirmsākumiem, 2017.gada.
Koncertā uzstājās arī Luksemburgas folkloras kopa “Dzērves”, kas parasti šai laikā atzīmē savu dzimšanas dienu. Likumsakarīgi, ka pirmā folkloras kopas dziedātā dziesma bija par dzērvēm, un arī viena no diskā iekļautajām ir par šiem gājputniem. Izskanēja arī kāda romantiski smeldzīga ziņģe no “Dzērvju” ziņģu programmas, kas dalībniekiem saistās ar siltām un jautrām atmiņām par ziņģu meklēšanu latviešu folkloras krātuves digitālajā arhīvā www.garamantas.lv, atbilstošiem tērpiem un teatrāliem priekšnesumiem.
Īpašs prieks par Luksemburgas latviešu bērnu folkloras kopu “Mazās dzērves”, kurā sakontēji lielākā daļa bērnu bija “Lielo dzērvju” atvases, taču pašlaik bērnu folkloras kopā darbojas arī citi bērni. Kā strazdiņi saulīte užinādami, izauguši pavisam lieli, un šīgada maijā svinēs jau desmito dzimšanas dienu!
Lai parādītu bērniem, ka folklora nav tikai pantiņi par seniem un grūti izprotamiem laikiem dziļos laukos Latvijā, bet, ka tā ir dzīva un mainīga, un stiprinātu saikni starp senajām tautasdziesmām un mūsdienām, bērnu folkloras kopas vadītāja Aiga Ožehovska nereti iepin dziesmās arī mūsdienu elementus. Tā, piemēram, pirmā dziesma, ko izpildīja “Mazās dzērves”, un kura ir iekļauta arī jaunajā kompaktdiskā, beidzas ar repa elementiem. Savukārt otrajā dziesmā bērni parādīja, ka bez bungu sišanas un stabulīšu pūšanas, viņi prot spēlēt arī sarežģītākus instrumentus: vijoli, čellu, trompeti, saksofonu, marimbu... Tradicionālās mūzikas izpildījumā lieliski iederas arī šie instrumenti un piešķir mūzikai mūsdienīgu skanējumu.
Gaidītie un tālie viesi no Berlīnes – Folkmaņu ģimene – pilnā sastāvā uz skatuves kāpa pirmo reizi un izpildīja savas latviešu tautasdziesmu apdares, kā arī Vinijas Folkmanes pašsacerētu dziesmu. Savukārt vakara viešņa Laima Španheimere no Frankfurtes atgādināja par tradicionālās kokles jaunāku laiku radinieci, izpildot tautasdziesmu apdares uz koncertkokles.
Mums, latviešiem, lai kurā pasaules malā mēs būtu, lai stiprinātos un gūtu spēku ikdienas darbiem, šad tad ir ļoti nepieciešama visparastākā rudzu maizes rika. Taču līdz tai ir ejams garš ceļš, kas sākas ar sīku rudzu graudu, nemaz nezinot, vai no tā kas izaugs. Tomēr bez darba un paļaušanās pie kūpošas un saldas maizes rikas netikt. Kā rupjā rudzumaize, tā arī latviešu tautasdziesmas grupai “Rudzurika” dod īpašu spēku, un tautasdziesmām katrs no “Rudzurikas” dalībniekiem pievieno savas izjūtas un savas skaņas. Arī jaunajā mūzikas diskā ir iekļautas “Rudzurikas” dziesmas, bet koncertā kopā ar viešņu no Bāzeles, Ilzi Paegli, grupa izpildīja arī kādu diezgan spontāni un īpaši šim koncertam radītu tautasdziesmas apdari.
Koncerta noslēgumā atkal skanēja kokles, atceroties iepriekšējos VEK pasākumos apgūtās dziesmas. Pēdējo dziesmu, kas bija apgūta koklēšanas meistarklasēs daudzo stundu garumā piektdienas vakarā un sestdien, publika varēja dziedāt līdzi.
Svētdienas pusdienlaikā VEK koklēja un dziedāja Neiminsteres Abatijā, Luksemburgā, kur pulcināja ap sevi un priecēja ieinteresētos Abatijas apmeklētājus, no kuriem lielai daļai šis instruments bija jauns un neparasts atklājums.
Cik jauki, ka iedvesmoti un gandarīti pēc pasākuma ir gan tā organizētāji, gan dalībnieki! Gaidīsim turpmākos Vakareiropas koklētāju saietus!
Teksts: Evija Uloziene
Foto: Johannes Orzehowski
Pievienot komentāru