Tuvojoties Valsts svētku laikam, klajā nācis otrās Eiropas latviešu skolas vecuma jauniešu nometnes "KaLVe 2017" noskaņu video, ko ar Latvijas simtgades Svētku rotas palīdzību veidojuši latviešu jaunieši no Luksemburgas, Beļģijas, Vācijas, Šveices un Latvijas. Tas spilgti ataino diasporas latviešu jauniešu centienus saglabāt latvietību kā unikālu savpatnību Eiropas daudzkrāsainajā audeklā un apziņu par pašiniciatīvas un līdzatbildības nozīmi Latvijas otrās simtgades veidošanā.
Turpinot Eiropas Latviešu apvienības paspārnē aizsākto tradīciju, nometne "KaLVe 2017" ar asociācijas "Luksemburga–Latvija" gādību un Sabiedrības integrācijas fonda diasporas NVO atbalsta programmas līdzfinansējumu notika no 30. jūnija līdz 5. jūlijam Marientāles Jaunatnes centrā Luksemburgā.Nometne pulcēja aktīvus, radošus latviešu jauniešus no Luksemburgas, Beļģijas, Vācijas, Šveices un Latvijas. Piecu dienu garumā jauniešiem bija iespēja ne tikai sadraudzēties un aktīvi atpūsties, bet arī muzicēt, sportot un iegūt jaunas zināšanas par Latvijas vēsturi, kultūras mantojumu. Nometnes moto bija "Esi darītājs!", uzsverot, ka viss sākas ar personisko iniciatīvu. Tāpēc virkne aktivitāšu nometnē bija veltīta brīvprātīgā darba prasmēm un nozīmei atbildīgas sabiedrības veidošanā Latvijā un diasporā.
Par Latvijas vēstures veiksmes stāstiem, sporta veidu vēsturi un personības iniciatīvas nozīmi sabiedrības izaugsmē un valstiskuma atjaunošanā un stiprināšanā nometnes dalībniekiem stāstīja Kārlis Sils, vēsturnieks, raidījuma "Vēstures ķīlis" vadītājs, un Egils Levits, ES Tiesas tiesnesis. Skolotāja Mārīte Mukāne no Daugavpils jauniešiem stāstīja par Līdzgaitnieku programmu Latvijā. Jauniešiem spilgti atmiņās iespiedās viņas stāsti par ikviena cilvēka vienreizējo vērtību un to, cik svarīgi mācīties katrā ieraudzīt labo, sadarboties, pieņemt un netiesāt. Vērtīgi bija pieredzes stāsti par to, kā praktiski palīdzēt grūtībās nonākušajiem iekļauties sabiedrībā un atgriezties pie cilvēka cienīgas dzīves.
Ventspilniece Aija Pūsepa dalījās ar savu pieredzi darbā Ventspils "Jauniešu mājas" projektā un skolas parlamentā. Viņas piemēri liecināja, cik daudz katrs jaunietis ar iniciatīvu var mainīt skolas un pilsētas jauniešu dzīvē. Savukārt Digna Tuča, 47-kārtējā Latvijas čempione smaiļošanā, dalījās atziņās par darba ētikas nozīmi profesionālajā sportā un dzīvē, kā arī mācīja sporta spēļu organizēšanu.
Nometni caurvija nodarbības par nemantiskā kultūrmantojuma vākšanu un saglabāšanu, kā arī pašrocīga tradīciju, danču un dziesmu apguve. Jaunieši īpaši radītā ierakstu studijā radīja tautas dziesmu ierakstus etnomuzikologu Oskara Patjanko un Anša Jansona prasmīgajā vadībā. Aktīvas diskusijas raisījās par Latvijas simtgades kultūras kanonu, ar ko iepazīstināja LV100 Svētku rotas pārstāvji Lelde Kristiāna Vozņesenska un Edgars Korsaks-Mills.
Papildus lekcijām un prāta nodarbībām nometnē noritēja aktīvs dzīvesveids: kopīgs pārgājiens, šķēršļu joslas pārvarēšana, divriteņa tandēma brauciens, tika apgūtas āra dzīves un komandas sadarbības prasmes.
Raksturojot nometni, jaunieši kā lielu vērtību min to, ka gan organizatori, gan dalībnieki bija draudzīgi, dzīvespriecīgi, organizēti, pozitīvi, un cits pret citu izturējās ar cieņu. Nometne bija īpaša ar savu saliedētības garu un vienotību.
Kristaps Smiltnieks, āra dzīves prasmju pasniedzējs, kurš nometnē darbojās jau otro gadu, dalās savās sajūtās un pieredzētajā: "Jebkura nometne jau pirms tās sākuma ir izdevusies, ja tajā vienkopus ieradušies atvērti un ziņkārīgi bērni. Sabiedrībā ir jāizskauž uzskats, ka tas ir pasākums, kur vecākiem aizsūtīt savus bērnus tāpat vien, jo labāku tam nav, ko darīt. KaLVe 2017 manā vērtējumā ir izdevies pasākums, jo dalībnieku degsme darboties nevienā dienā nebija izdzisusi, kas sniedz iespēju vadītājiem ieguldīt jauniešos vēl un vēl lietderīgu informāciju, sniegt tiem iespēju apgūt jaunas prasmes. Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada nometni, nodarbību klāsts bija neizmērojami paplašinājies, kas pēc jauniešu atsauksmēm bija arī tas, kas viņiem pietrūka pirms gada. Muzikālu talantu attīstīšana, āra dzīves prasmju nepārtraukta pieejamība un latviešu valoda visā nometnes garumā padarīja šo par unikālu pasākumu."
Jāuzsver Latvijas jauniešu klātbūtnes īpašā nozīme nometnes norisē. Latvijas un diasporas jauniešu sadarbība veicināja dziļāku latviešu valodas un identitātes izpratni: diasporas jauniešiem nepieciešamību to saglabāt kā unikālu savpatību, Latvijas jauniešiem, savukārt, ieraudzīt ikdienas dzīvē apkārt esošo latvietību kā vērtību. Latvijā latvietība un valoda ir ikdiena, bet citās zemēs to saglabāšana – izaicinājums un ikdienas darbs ar sevi. Latvijas dalībnieki turklāt dalījās pieredzē par darbošanos dažādās jauniešu organizācijās, iedvesmojot diasporas jauniešus ar savu piemēru.
Edgars Korsaks, LV100 Svētku rotas pārstāvis diasporas jautājumos un nometnes video galvenais meistars, atskatoties uz viesošanos Luksemburgā, saka: "Paldies par iespēju būt un piedzīvot KaLVes garšu, smaržu un sajūtas. Bija lieliski! Skatoties bildes un video, atkal un atkal, ceru, ka tā būs iedvesma visiem turpināt iesākto un KaLVe 2018 būs." Pozitīvo emociju piepildīti, arī citi nometnes organizatori, dalībnieki un pasniedzēji atzīst, ka nometne KaLVe ir kļuvusi par vērtību, un jauniešos ir vēlme, lai nometne kļūtu par tradīciju – iespēju arī turpmāk tikties un darboties līdzīgā ietvarā.
***
Nometne īstenota projekta "KaLVe 2017: Eiropas latviešu skolas vecuma jauniešu vasaras nometne" ietvaros ar Sabiedrības integrācijas fonda līdzfinansējumu no valsts budžeta līdzekļiem. Par projekta laikā tapušo materiālu saturu atbild asociācija "Luksemburga–Latvija".
Pievienot komentāru