Latvijas Republikas Ekonomikas ministrijas pārraudzībā strādājošā Reemigrācijas plāna darba grupa ir nākusi klajā ar pirmajiem priekšlikumiem, kas nodoti sabiedriskai apspriešanai. Līdz 19. novembrim portālā Mūsuvalsts ikviens Latvijas iedzīvotājs un valstspiederīgais aicināts izteikt savu viedokli.
Reemigrācijas atbalsta pasākumu plāna mērķis ir atbalstīt tos ārzemēs dzīvojošos Latvijas piederīgos un viņu ģimenes locekļus, kuri apsver iespēju vai ir jau izlēmuši atgriezties un strādāt Latvijā vai vēlas dibināt savu uzņēmumu vai citādāk attīstīt biznesa saiknes ar Latviju. Plāna melnrakstā iekļauti 7 pasākumi, tai skaitā par latviešu valodas apguves atbalstu, atbalstu skolēniem, kā arī repatrianta statusa piešķiršanu cilvēkiem, kuri no Latvijas izbraukuši pēc 1990. gada. Plāns neuzrunā galvenos iedzīvotāju emigrācijas iemeslus (zemais atalgojums un bezdarbs, vāja sociālāaizsardzība, izglītības kvalitāte), jo mērķi uzlabot Latvijas ekonomisko un sociālo situāciju, lai turpmāk samazinātos ekonomisku faktoru motivētā Latvijas iedzīvotāju emigrācija, pilda virkne izstrādātu valsts attīstības plānošanas dokumentu (Latvijas Ilgtspējīgas attīstības stratēģija 2030, Nacionālais attīstības plāns u.c.). Tāpat ir atsevišķs valdības pasākumu kopums, lai stiprinātu diasporas piederības sajūtu Latvijai.
Reemigrācijas atbalsta pasākumu plāna melnraksta sabiedriskā apspriešana notiek portālā Mūsuvalsts, kas dod iespēju ikvienam ar sociālo tīklu starpniecību balsot "par" un "pret" katru priekšlikumu, kā arī argumentēti diskutēt par reemigrācijas plāna pirmajām idejām, iesniedzot arī savus priekšlikumus pasākumiem, kas varētu sniegt atbalstu emigrējušajiem iedzīvotājiem, atgriežoties Latvijā. Apspriešanas rezultāti tiks izmantoti, lai līdz 2012. gada 14. decembrim izstrādātu Reemigrācijas atbalsta pasākumu plāna projektu.
Eiropas Latviešu apvienības priekšsēdētājs Aldis Austers norāda: "Latvijai nav par katru cenu jācenšas noturēt cilvēkus uz vietas: pēc ilgstošās noslēgtības gadiem cilvēkiem ir akūti nepieciešama jaunas, citādākas dzīves pieredze, lai spētu radīt idejas Latvijas attīstībai. Tā ir brīvība, par ko esam ilgstoši cīnījušies. Tas, kas Latvijai jānodrošina, ir apstākļi, lai cilvēkiem būtu patīkami atgriezties uz patstāvīgu dzīvi Latvijā un ārzemēs iegūtās zināšanas un uzkrājumus likt lietā mūsu labā.
Manuprāt, ir pareizi īpaši atbalstīt, arī materiāli, ģimenes, kuras vēlas atgriezties, pastiprināt informācijas pieejamību par darba un investīciju iespējām Latvijā, kā arī ciešāk sadarboties ar latviešu kopienām pasaulē. No savas puses esam rosinājuši plānu papildināt ar priekšlikumiem pilnībā izskaust krievu valodas zināšanu prasības valsts iestādēs un kapitālsabiedrībās, jo tas ir būtisks šķērslis atgriezties rietumu izglītību ieguvušiem tautiešiem; valsts un kapitālsabiedrībām jāveic kampaņas, aicinot ārvalstīs dzīvojošos veidot karjeru Latvijas valsts iestādēs un uzņēmumos; jāpārskata reglamentēto profesiju, kā arī diplomu un kvalifikāciju atzīšanas regulējums, lai novērstu ierobežojumus Latvijā izmantot ārvalstīs iegūtās zināšanas.
Īpaši svarīgi atzīmēt, ka darbs pie šī reemigrācijas plāna ir iesācis ļoti plašu diskusiju par mūsu cilvēku attiecībām ar valsti. Šīs plāns ir „starta šāviens” ilgstošai diskusijai un procesam, kā laikā Latvijai būtu jāpārveidojas par modernu, attīstītu un spējīgiem cilvēkiem draudzīgu valsti. Protams, šie priekšlikumi neveicinās strauju un plašu tautiešu atgriešanos tūlīt un nekavējoties, un tam arī nebūtu lielas jēgas, jo darbvietu vēl nav, taču, kā jau minēju, ir ļoti svarīgi, ka ir sākta diskusija, kas jāturpina, papildinot plānu no gada uz gadu ar jauniem elementiem."
Pievienot komentāru