"Latviešu kopienām pasaulē ir nozīmīga loma, jo nacionālā pārliecība un piederība Latvijai rodas pašā tautā. Tādēļ vēlos pateikties ikvienam no jums, kurš mīl savu valsti un, atrodoties tālumā, palīdz uzturēt mūsu tautas tradīcijas, kultūru un vērtības. Lai kur būtu latvieši, viņi vienmēr nes līdzi latviskumu un māju sajūtu – Latvija ir ikvienā vietā pasaulē, kur vien tā ir dzīva tautiešu sirdīs," uzsvēra Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece, vizītes ietvaros tiekoties ar Luksemburgas latviešu kopienas pārstāvjiem. Šie ir vārdi, kas attiecas uz ikvienu latviešu kopienu pasaulē un ticu, ka šo sleju lasītāji arī izjutīs gandarījumu, ka Latvijas amatpersonas tik augstu vērtē to, ka uzturam latvietību un latviešu kultūru.
Svētdien 22. maijā prāvs skaits Luksemburgas latviešu pulcējās vietējā vīna krodziņā "Le Barrels", lai tiktos ar Saeimas priekšsēdētāju Ināru Mūrnieci (NA). Darba vizīti Luksemburgā saistībā ar ES dalībvalstu parlamentu priekšsēdētāju konferenci Saeimas priekšsēdētāja bija nolēmusi apvienot ar Luksemburgas kopienas un aktivitāšu iepazīšanu. Pēc Saeimas priekšsēdes Ināras Mūrnieces, Latvijas goda konsula Luksemburgā Anrī Dīdriha un asociācijas "Luksemburga–Latvija" valdes priekšsēdes Elīna Pinto uzrunām, klātesošie pakavējās neformālās sarunās par Latvijas aktuālajām norisēm, tostarp Latvijas valsts simtgades ieskaņām, un mūsu skatu uz tām no Luksemburgas. Pasākuma muzikālo intrigu nodrošināja jaunais "Dzērvju" kokļu duets (parasti tas esot trio), kas nesen aizvadīja pirmo uzstāšanos Viandenas "Ancien Cinema" klubā.
Sevi iepazīstinot, Uldis Poļakovs paskaidroja, ka no iecerētā trio šodien uzstājas tikai viņš un Evija Uloziene. Folkloras kopas "Dzērves" ietvaros kokļu trio izveidojies, jo viņi vēlējušies meklēt jaunus ceļus un tādēļ izveidojuši postfolkloras grupiņu (vai "possīti", kā to dēvējot Latvijā). Viņi lielākoties smēlušies no teicēju un laukos dzirdētām dziesmām. Uldis jokoja, ka trio esot kā viņa nesen iestādītie gurķi, kas pašlaik tikai veidojoties – vienīgi trio tik ātri neaugot. Kā izrādījās, šī līdzība izvērtās par rīta cēliena pavedienu, jo Saeimas priekšsēdētāja turpināja gurķu tēmu savā uzrunā. Sākotnēji viņa uzsvēra, ka gurķi laikam esot kāds interesants latviskuma simbols, jo visur, kur viņa viesojusies, latvieši audzējuši gurķus; tas laikam ir kāds latviskuma gēns. Kā ciema kukuli Mūrniece bija atvedusi speķa pīrāgus un dāvanā – grāmatu par cimdu rakstiem.
Sveicot Latvijas viešņu, asociācijas valdes priekšsēdētāja Elīna Pinto teica, ka Saeimas priekšsēdētāja ir īpašs viesis mums visiem svarīgā laikā, kad Latvija gatavojas savas simtgades atzīmēšanai. Viņas klātbūtne ir simbolisks apliecinājums, ka Latvijai ir svarīgi savi tautieši. Dzejniece Māra Zālīte reiz teikusi, ka Luksemburgas un Briseles latviešiem viņai atgādinot Pēterburgas jaunlatviešus. Mūs Luksemburgā nav daudz, esam ap 400, bet kopā strādājam, dziedam, ejam vēlēt, kopjam savu kultūru, un ejam skoliņā. Jūnijā arī nometņosim Eiropas latviešu apvienības uzticētajā jauniešu nometnē KaLVE. Viņa uzsvēra, ka cenšamies popularizēt Latviju un pērn iesaistījāmies Latvijas prezidentūras pasākumos Luksemburgā. Šeit dzima iniciatīva "Prezidentūras draugi", kas nesen iesniedza ierosinājumus Valsts pārvaldei par Eiropas Savienības ierēdņu un līgumdarbinieku aktīvāku iesaistīšanu Latvijas valsts darbā pēc atgriešanās Latvijā. Elīna Pinto arī pastāstīja, ka sadarbojamies arī ar baltiešiem un mums ir sapnis par Baltijas namu. Piemetināšu, ka tas šobrīd tik tiešām ir sapnis un, ņemot vērā Luksemburgas nekustamo īpašumu cenas, te būs ļoti daudz jāsapņo un jāplāno.
Mūrniece atzina, ka latviešu kopienām pasaulē ir nozīmīga loma, jo nacionālā pārliecība un piederība Latvijai rodas pašā tautā, uzsverot ka kopienām kā valsts kultūras vēstnešiem ir īpaša loma mūsu valsts simtgades svinību rīkošanā. Tieši ar viņu atbalstu mēs varam panākt, ka Latvijas simtgade izskan un tiek atzīmēta visā pasaulē, viņa atzina. "Ir svarīgi atcerēties, ka par neatkarību, brīvību un savu valsti – Latviju –, jārūpējas ik dienu; īpaši svarīgi tas ir laikā, kad runājam par jauniem ģeopolitiskiem izaicinājumiem Eiropai un pasaulei," teica Saeimas priekšsēdētāja, pārrunājot politiskās aktualitātes Latvijā un Eiropā.
Savā uzrunā Mūrniece atzina, ka Luksemburgas latvieši, šķiet, ir labi informēti par Latviju. Viņa ar prieku stāstīja, ka 4.maijs tagad beidzot šķiet kļuvis par īstiem latviešu svētkiem un šogad tie esot šķituši īpaši gaiši un svinīgi (diemžēl šie iespaidi atšķīrās no manām izjūtām šogad). Viņa pieminēja trīs svarīgas tendences šodienas Latvijā. Pašlaik liela uzmanība Eiropā tiek pievērsta Lielbritānijas tuvojošamies referendumam "BREXIT", kas ir ārkārtīgi svarīgi Eiropas Savienības nākotnei. Taču Latvijai ir savi drošības un aizsardzības izaicinājumi. Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, Latvijas politiķi sasparojās. Tagad tuvojas Varšavas samits (8. un 9. jūlijā) un mums ir jānodrošina drošības un atvairīšanās politika. Gandrīz vai ik dienas pie Latvijas robežām vai Baltijas jūrā notiek kāds "incidents". Ja cilvēki no sākuma par tiem uztraucās, tagad sabiedrība ir pie tiem pieradusi. Mūrniece uzsvēra, ka tāds ieradums nedrīkst rasties. Viena gada laikā Latvijas valdība ir palielinājusi savu aizsardzības budžetu par 45% un panākusi, ka sabiedrība saprot, ka nevar prasīt, lai ASV un NATO mūs aizstāv, jo paši neko nedarām. Pirms šo rindiņu rakstīšanas izlasīju vairākas ne visai nomierinošas analīzes par Krievijas un Rietumu saspringtajām attiecībām. Ir gandarījums, ka Mūrniece uzsvēra, ka aizsardzībai ir jābūt dienas kārtībā un mums ir jācenšas pēc Latvijas, ES un NATO spēku saliedēšanas.
Vēzis, kas ēd mūsu sabiedrību, ir korupcija, atzīmēja Mūrniece. Sabiedrība ir nogurusi no tā, ka, piemēram, aiztur amatpersonas. Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ierēdņu rotācijas ir pirmais un pareizais solis, bet sabiedrībai tomēr paliek jautājums – kās nāks vietā. Nobeidzot savu uzrunu, Mūrniece pievērsās pozitīvai iezīmei – kultūrai. Latvijas kultūra zeļ un visur ejam ar savu kultūru. Viņa aizrautīgi stāstīja par jauno komponistu pievēršanos Raiņa un Aspazijas dzejai. 2018. gadā, Latvijas simtgadē, ir plānota liela kultūras programma un Dziesmu svētki būs liels "uzrāviens". Mūrniece izteica savu vēlmi, lai latviešu dzīvē ienāktu apgaismība ilgam laikam.
I. Mūrniece apliecināja, ka Latvijas valsts lepojas un augstu novērtē ikvienu, kurš ar savu apņēmību, darbu un talantu ir pierādījis sevi starptautiski, tostarp strādājot augstos amatos Eiropas institūcijās Luksemburgā. I. Mūrniece ar Luksemburgas latviešu kopienas pārstāvjiem un Latvijas Goda konsulu Luksemburgā Anrī Diderihu pārrunāja arī jautājumus, kas saistīti ar gaidāmo NATO samitu Varšavā, Latvijas iekšpolitikas aktualitātēm un diasporas lomu plānotajās Latvijas simtgades svinībās 2018. gadā. Ar Saeimas un Latvijas vēstniecības, kā arī asociācijas gādību sarunu raisīšanai un dūšas piesiešanai tika pasniegtas latviskas uzkodas un vīns.
Valda Liepiņa
"Austrālijas Latvietis" un "Brīvā Latvija"
Pievienot komentāru