Eiropas skolās, kurās mācās Eiropas Savienības institūciju darbinieku bērni, zinības apgūst arī 165 Latvijas skolēni.
Tā kā viņiem būtiski ir nepazaudēt savu dzimto valodu, jo pamatā stundas tiek pasniegtas angliski, franciski vai vāciski, kā obligātais mācību priekšmets stundu sarakstā ir arī latviešu valoda un literatūra. Diemžēl Latvijā atgriežas neliels skaits šo skolu absolventu – to atzīst arī šo mācību iestāžu latviešu valodas skolotāji.
Pagājušajā nedēļā četrām skolotājām Izglītības un zinātnes ministrijā tika pasniegti diplomi par aktīvu darbu diasporā. Divas no viņām – Ineta Cara un Dace Vuškāne – strādā Briselē, bet Kristīne Jurgensone un Evija Avotiņa – Luksemburgā. Visas viņas ārvalstu skolās darbojas jau vairākus gadus. Tās visas ir lielas mācību iestādes, piemēram, tajā, kur pasniedz D. Vuškāne, ir 3500 audzēkņu un 370 pedagogu. Arī ritms ir atšķirīgs no Latvijā ierastā, piemēram, stundas notiek bez starpbrīžiem, tas ir paredzēts tikai viens – 20 minūšu garš. Bērni arī agrāk sāk skolas gaitas – no piecu gadu vecuma. Taču, kā uzsvēra skolotājas, sarežģītākais viņu darbā ir tas, ka audzēkņiem ir ļoti atšķirīgs dzimtās valodas līmenis. Daudzi Latvijā nekad nav dzīvojuši un jau no agras bērnības pamatā runājuši citās valodā, nevis latviešu. Turklāt daļai no viņiem viens no vecākiem nav latviski runājošs. Programmas ir gana apjomīgas, jo veidotas tā, lai, atgriežoties Latvijā, izglītojamie spētu iekļauties izglītības sistēmā. Šobrīd gan te atgriežas aptuveni 10%, un arī studēt te izvēlas neliels skaits jauniešu. Skolotājas vērsa uzmanību uz to, ka Latvijas augstskolām vajadzētu aktīvāk sevi reklamēt, tāpēc tagad kā vienu no saviem uzdevumiem esot izvirzījušas sadarbību ar tām.
Teksts: nra.lv
Pievienot komentāru