Vēlos jums pastāstīt par vizuālās mākslas izstādi “Vienā valodā”. Pateicoties skolotājai Evijai Avotiņai, pasākums bija kupli apmeklēts. Izstādes ideja pieder māksliniekiem Ronaldam Ļeonovam un Vilnim Heinrihsonam. Savus audzēkņus, Māras Muižnieces Rīgas Mākslas skolas skolēnus, Vilnis Heinrihsons iepazīstināja ar Ronalda Ļeonova darbiem. Ronalds nāk no mūziķu ģimenes un agrāk spēlēja vijoli, taču garīgās veselības dēļ vairs to nespēj. Mākslinieks dzīvo sociālās aprūpes mājā. Kopš viņš vairs nespēlē vijoli, Ronalds sāka daudz zīmēt, un viņam radās ideja par izstādi.
Vilnis Heinrihsons, būdams skolotājs mākslas skolā, deva uzdevumu audzēkņiem, ietekmējoties no Ronalda mākslas, uzgleznot katram savu darbu. Ronalds gleznās izmantojis tādus zīmēšanas veidus kā portretu, abstrakcijas, ornamentālismu un klusās dabas. Viņš lietojis krāsainos zīmuļus, flomasterus un guaša krāsas. Darbi ir dažādi, un dažos ir attēlotas ģeometriskas figūras.
Marks: Izstādē man īpaši patika tas, ka arī mums skolotāja Avotiņa deva uzdevumu izvēlēties vienu no gleznām un to prezentēt pārējiem izstādes apmeklētājiem. Es biju izvēlējies gleznu, kurā attēlots ornaments. Ornamentam vidū bija sarkanmelns motīvs. Apkārt ornamentam valdīja koši balta krāsa. Baltajā fonā bija sazīmētas valstu kontūras ar melniem zibeņiem stūros. Man tā likās pievilinoša ar savu sarkano, asiņaino krāsu. Tieši krāsa, manuprāt, padarīja zīmējumu par visbrīnišķīgāko izstādē. To ir zīmējis Ronalds Ļeonovs. Es šo izstādi ieteiktu jebkuram vecumam, jo, man liekas, tā ļoti labi attēlo dzīves slāņus un situācijas, un arī ir brīnišķīga.
Anete: Pārdomājot redzēto, sapratu, ka katrs skatītājs šajos mākslas darbos saredz kaut ko citu. Starp autora un audzēkņu darbiem bija redzama saikne. Viena bilde man lika aizdomāties īpaši. Šī glezna bija abstrakta – tajā attēlota it kā galva ar divām sejām. Bildē saredzēju, ka katrs no mums ir daudzveidīgs savā personībā. Kopumā man šī izstāde ļoti patika, jo varēja apskatīt gan vienreizējus darbus, gan parunāties ar tās veidotājiem un pasākuma organizētājiem. Vilnis Heinrihsons savā uzrunā salīdzināja Ronalda mākslas darbus ar Dziesmu svētkiem. Dziesmu svētku dalībniekiem tiek iedotas notis, bet nošu izpildītāji (dziedātāji) ir Viļņa mākslas skolas audzēkņi.
Aksels: Manā skatījumā, šis zīmējums izcēlās ar savu spēcīgo vizuālo un emociju piesātināto sajūtu. Pirmkārt, mani uzrunāja krāsas, kas bija ne tikai patīkamas acij, bet arī radīja dinamiku un dziļumu attēlā. Otrkārt, mani iepriecināja formas – tās bija gan apaļas, gan asas un radīja kontrastu un interesantas vizuālās struktūras. Bet visspilgtākās emocijas radās, skatoties uz puisi, kas uzmanīgi vēro meiteni un dziedot sniedz viņai puķi. Šī aina mani aizveda uz īpašu vietu, pilnu mīlestības un siltuma. Tā lika man aizdomāties un to novērtēt.
Izstāde joprojām skatāma Foyer européen līdz 18.aprīlim.
Izstādē gūtos iespaidus apkopja Anete Birze, ar tiem dalījās Marks Kozlovs un Aksels Grundīzs, Luksemburgas Eiropas skolas 9. klases skolēni.
Pievienot komentāru