Ikvienam salst, kas nenāk mākslas tuvumā.
Dainis
Šogad, kad Latvijas rudeni īpaši iekrāso Raiņa un Aspazijas jubilejas pasākumi, Dzejas dienas notiek arī pie mums, tiesa, mazliet vēlāk – 2. un 3. oktobrī.
2. oktobrī plkst. 19.30 "Odeon" zālē (otrajā stāvā, adrese: 10, rue Munchen-Tesch, L-2173) notiks dzejas vakars, kurā piedalīsies viesi no Latvijas – dzejnieki Anna Auziņa un Pēteris Draguns, bet vakara otrajā daļā plkst. 21.00 uzstāsies postfolka grupa "Zāle".
Ar Annu esam tikušies jau kādās no iepriekšējām Luksemburgas latviešu Dzejas dienām, bet Pēteris pie mums viesojas pirmoreiz.
Anna Auziņa ir dzejniece un gleznotāja. Dzimusi 1975. gadā Rīgā dzejnieka Imanta Auziņa un prozaiķes, tulkotājas Irinas Cigaļskas ģimenē. Viņas māsa ir tulkotāja Irēna Auziņa. Beigusi Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļu un Jura Jurjāna, Normunda Brasliņa un Kristapa Zariņa zīmēšanas un gleznošanas meistardarbnīcu. Izstādēs piedalās kopš 1994. gada. Sarīkojusi vairākas personālizstādes. Strādājusi reklāmas aģentūrās par tekstu autori. Viņas darbi ir emocionāli piesātināti. Pirmais dzejolis publicēts 1991. gadā. Iznākuši trīs dzejas krājumi – "Atšķirtie dārzi" (1995), "Slēpotāji bučojas sniegā" (2001) un "Es izskatījos laimīga" (2010). Raksta recenzijas par dzejas grāmatām. Saņēmusi Klāva Elsberga prēmiju par krājuma "Atšķirtie dārzi" manuskriptu (1994), a/s "Preses nams" konkursa balvu par manuskriptu "Slēpotāji bučojas sniegā" (2001), Olivereto balvu par dzejoli "Man iekšā ir grāmata" (2008), žurnāla "Latvju Teksti" balvu un Ojāra Vācieša prēmiju par krājumu "Es izskatījos laimīga" (2011). Vairāk par Annu lasiet ŠEIT, ŠEIT un ŠEIT.
Pēteris Draguns dzimis 1976. gadā Ogrē. Beidzis Latvijas Kultūras akadēmijas Kultūras teorijas, vēstures un vadzinības (menedžmenta) nodaļu. Vēlāk ieguvis arī psihologa izglītību. Kopš 20. gadsimta 90. gadu sākuma aizrāvies ar Austrumu reliģijām, iemācījies sanskritu. Strādājis par dizaineru preses izdevumos. Uzstājies kā folkmūziķis, sacerējis dziesmas ar savas sievas dzejnieces Agitas Dragunas vārdiem. P. Draguns aktīvi piedalās dažādu literāru projektu organizēšanā, no 2001. līdz 2004. gadam bijis Rīgas Jauno literātu apvienības vadītājs. Regulāras dzejas publikācijas kopš 1997. gada. Izdoti divi dzejoļu krājumi: "Inde" (2003) un "Tumšā stundā" (2013). P. Draguna dzejoļi pēta tumšos un draudīgos spēkus, kas mīt katrā cilvēkā un izlaužas sāpīgu atmiņu vai sirreālu vīziju veidā. Šo pasaules izjūtu, iespējams, harmonizē dažādu reliģiju simbolu klātbūtne un intensīvs jutekliskās pieredzes pārdzīvojums. P. Draguns atdzejojis Latvijas jauno krievu dzejnieku (Sergeja Timofejeva, Semjona Haņina, Artūra Puntes, Žorža Uaļļika), ukraiņu jaunās dzejnieces Oļesjas Mamčičas, kā arī baltkrievu jauno dzejnieku darbus. Presē publicētas P. Draguna recenzijas un raksti par literatūru. P. Draguna dzeja atdzejota angļu, krievu, baltkrievu, lietuviešu un ungāru valodā. Krājums "Tumšā stundā" nominēts Literatūras gada balvai nominācijā "Labākais dzejoļu krājums", 2013. gadā tas ieguvis Dzintara Soduma balvu. Krājuma pirmais dzejolis izmantots par grupas "Instrumenti" dziesmas tekstu viņu otrajā albumā "Procrastination" (2013). Vairāk par Pēteri var uzzināt ŠEIT, ŠEIT, ŠEIT un ŠEIT, turklāt internetā atrodamas arī viņa dzejas publikācijas.
Ieeja dzejas vakarā par ziedojumiem dzejnieku honorāram (no 10 eiro).
Vakara otrajā daļā, kas sāksies aptuveni plkst. 21.00, uzstāsies savdabīgā un Latvijā arvien lielāku popularitāti gūstošā postfolka grupa"Zāle" savā mazajā sastāvā – Pēteris Draguns, Marta Kreituse un Kasandra Kaņepe. Par "Zāli" lasi ŠEIT un ŠEIT.
Ieeja koncertā par ziedojumiem mūziķu honorāram (no 10 eiro).
Dzejas dienu turpinājumā sestdien, 3. oktobrī, ap plkst. 12.00 dosimies kārtējā dzejiskajā pārgājienā. Tas notiks caur/gar vīna laukiem ar skaistajiem skatiem uz Mozeles ieleju. Kopējais maršruts ir 9 km garš, bet mēs iesim tikai skaistāko daļu – kādus 5 km (domājams – divas trīs stundas). Ceļš viscaur asfaltēts, tomēr reizēm ved augšā un lejā, kā jau pie Mozeles.
Pulcējamies plkst. 12.15.
Līdzi ņemam ģimeni un draugus, suņus, gardumus piknikam, lasāmās dzejas. Pārgājienā aicinu ņemt līdzi ne tikai ēdienus un dzērienus, bet kā parasti arī dzeju – iemīļoto dzejnieku, savējo, atdzejojumus – profesionālus un neprofesionālus, kaut ko tādu, ko vēlēsieties nolasīt pārējiem pārgājiena dalībniekiem. Ja nu gauži kautrējaties skaļi lasīt, tad vismaz pie sevis klusiņām palasīsiet. Drīkst ņemt līdzi arī viegli panesamus mūzikas instrumentus.
Satikšanās vieta - braucot no Luksemburgas pilsētas caur Remišu, pēc iebraukšanas Remišā jāgriežas pa labi starp Total un Esso benzīntankiem (pretējā pusē ir Aral). Jābrauc Mondorf/Scheierbierg virzienā – aplī otrā "izeja". Pēc 1,6 km ir attēlā redzamā baltā zīme uz Scheierbierg, no kuras 50 m uz priekšu kreisajā pusē ir autostāvvieta.
Braucot no Luksemburgas pilsētas caur Mondorfu, 1,2 km pēc zīmes "Mondorf" jādodas Remish/ Ellange gare virzienā. Pēc 6 km labajā pusē būs autostāvvieta (50 m pirms attēlā redzamās baltās zīmes, kas norāda uz Scheierbierg).
* * *
Pasākumu atbalsta asociācija "Luksemburga–Latvija" un Latvijas Republikas vēstniecība Beļģijas Karalistē un Luksemburgas Lielhercogistē, to līdzfinansē Latvijas Republikas Ārlietu ministrija.
Luksemburgas latviešu Dzejas dienu koordinatore
Inguna (mob. t. 621533656)
Pievienot komentāru