Jau 11. gadu Eiropas Komisijas (EK) tulkošanas ģenerāldirektorāts rīko jauno tulkotāju konkursu "Juvenes Translatores", bet trešo gadu pēc kārtas labākais tulkotājs no Latvijas ir skolēns no Saldus novada pašvaldības Druvas vidusskolas. Kad EK pārstāvniecības vadītājs piezvanījis uz Druvas skolu, viņš esot teicis, ka Druvas skolā laikam kaut ko darot pareizi, ja jau uzvarētājs atkal ir no Druvas vidusskolas. Lai mazliet vairāk uzzinātu par šo veiksmes stāstu, pirmo reizi konkursa vēsturē organizētāji uzaicināja šīs skolas skolotāju Antru Dukāni konkursa noslēguma pasākumā uzrunāt skolēnus un tulkotājus, kas laboja jauniešu darbus. Viņas skolnieks Reinards Jānis Saulītis šogad ieguva labākā latviešu tulkotāja balvu. Citugad balvu ieguva kāds cits skolotājas Dukānes audzēknis.
Tikt pie uzvaras nemaz nav tik viegli, jo jābūt ne tikai zināšanām un tulkošanas prasmēm, bet jāpārvar arī statistiskie un matemātiskie šķēršļi, lai skola tiktu iekļauta konkursa dalībnieku sarakstā. Te nu noteikti vajadzīga veiksme ar lielo burtu! Katrā valstī pieteicēju skaits ir neierobežots, bet no katras valsts piedalās vien tik daudz skolu, cik valstij ir deputātu mandātu Eiropas Parlamentā. Latvijai ir deviņi. Tātad deviņas skolas. Un jau trešo gadu starp uzvarētājiem ir Druvas skola.
Stāsta skolotāja Antra Dukāne: "Pirms 15 gadiem, 2003. gadā, kad Latvija vēl nebija Eiropas Savienības dalībvalsts, mēs Druvas vidusskolā noorganizējām Eiropas Savienības finansētu jauniešu projektu ar visai ambiciozu nosaukumu „Eiropas laiks Druvā”. Tas bija starptautisks jauniešu projekts, kurā piedalījās 90 jaunieši no 6 valstīm. 2003. gadā šis projekts ieguva balvu „Labākais daudzpusējais jauniešu projekts Latvijā”. Bet kāpēc es pieminu tik senus faktus? Kopš šī projekta ir pagājuši 15 gadi. Manas skolas skolēni jau trešo reizi pēc kārtas ir uzvarējuši jauno tulkotāju konkursā „Juvenes Translatores”. Es šīs uzvaras saucu „Druvas laiks Eiropā”. (..) Manai skolai pēdējos gados ir ļoti labi veicies gan 12. klases centralizētajos eksāmenos, gan dažādās olimpiādēs un konkursos, gan skolēnu piesaistē. Pagājušajā gadā Druvas vidusskolas 12. klašu skolēni centralizētajos eksāmenos uzrādīja piekto labāko rezultātu valstī, bet latviešu valodas eksāmenu mūsējie nokārtoja vislabāk visā valstī. Jā, mēs noteikti kaut ko darām pareizi, un tas dod rezultātus. Arī šajā konkursā.
Latvijas izglītības sistēmā šajā mācību gadā ir sākušās būtiskas pārmaiņas. Ir uzsākta pāreja no skolotājcentrēta uz bērncentrētu mācību procesu, kurā bērnam mācību procesā jākļūst daudz aktīvākam, domājošākam un motivētākam. Jaunās, uz kompetencēm balstītās pieejas devīze ir „Domāt, darīt, zināt”. Projekta vadītāji aicina un māca skolotājus skaidri saprast un formulēt, ar kādu mērķi viņi skolā kaut ko māca. Viņi arī aicina un māca skolotājus sadarboties, gan plānojot mācību procesu, gan vadot stundas, lai skolēnos attīstītu pašas būtiskākās nākotnē nepieciešamās prasmes komunikāciju, kritisko domāšanu, radošumu, prasmi sadarboties un prasmi mācīties. Man šķiet, ka manas skolas panākumu pamatā ir tas, ka mēs šādu pieeju mācību procesā sākām īstenot kādu laiku ātrāk par daudzām citām skolām Latvijā, un mūsu ieguldītais darbs dod augļus. Vēl tikai piebildīšu, ka Druvas vidusskolā strādā ļoti talantīgi skolotāji, kas dara vairāk, nekā prasa viņa pienākums.
Ja runājam par svešvalodu apguvi, es skaidri apzinos, ka jebkura valoda tiek apgūta ar mērķi, lai tajā komunicētu. Angļu valodas prasme jaunās un vidējās paaudzes vidū Latvijā ir strauji augusi. Ja 2003. gadā, organizējot jau pieminēto jauniešu projektu „Eiropas laiks Druvā”, mēs raizējāmies, vai mūsu jauniešiem būs pietiekamas komunikācijas prasmes angļu valodā, tad tagad situācija ir krietni mainījusies. Liela daļa Latvijas jauniešu pat ļoti labi pārvalda angļu valodu, un tagad mēs vairāk raizējamies, vai, iesaistoties kādā starptautiskā projektā, citu valstu jauniešiem būs pietiekamas svešvalodas prasmes, lai komunicētu."
Balvu pasniegšanas ceremoniju apmeklēja arī EK tulkošanas ģenerāldirektorāta ģenerāldirektora vietnieks Kristoss Ellinidess (Christos Ellinides) un EK komisārs budžeta un cilvēkresursu jautājumos Ginters Etingers (Günther Oettinger). Viņi abi pakavējās atmiņās par savu jaunību, bet ielūkojās arī nākotnē. Ellinidess ieminējās, ka nākotnē varbūt sazināšanās veids mainīsies – politiķi izmantos tviteri un tulkotājiem būs jātulko viņu tvīti. Etingers jauniešus uzrunāja vāciski, vēlreiz apliecinot Eiropas daudzvalodības vidi. Savā emocionālajā un pārliecinošajā runā viņš atgādināja, ka ir pagājuši 70 gadi kopš otrā pasaules kara, bet 50 gadi – kopš laika, kad kopā sanāca politiķi ar nākotnes vīziju – Šūmans, Monē, de Gasperī un Adenauers –, kas ar savu pārliecību, drosmi un redzējumu panāca Eiropas Savienības dibināšanu. "Runa ir par jūsu nākotni!", teica Etingers. Vēl 70 gadus jauniešiem jānosargā miers, ja viņi grib sev un saviem bērniem nodrošināt mieru pasaulē. Uzrunājot šos jauniešus kā labākos no labākajiem, viņš viņus atkārtoti izaicināja. "Varbūt jūsu paaudze vēl mainīs virzību (attiecinot to uz Apvienoto Karalisti). Nedrīkst būt tā, ka jūs esat pēdējā paaudze, kas bauda brīvību, labklājību, drošību. Viss atkarīgs no jūsu lēmumiem."
Kā katru gadu arī daži skolēni uzrunāja klātesošos. Viena runātāja bija Ana Šubica no Slovēnijas: "Mēs uzaugām kā brīvi eiropieši, kuriem katru dienu tika dotas jaunas iespējas. (..) Jā, pasaule pret mums ir bijusi laba. Tagad ir mūsu kārta būt labiem pret pasauli. Laiks rīkoties!"
Teksts: Valda Liepiņa
Foto: Juvenes Translatores (FB)
Pievienot komentāru