"Ja latviešu jaunieši ārzemēs pazaudēs latviešu valodu, tad viņi paši būs zuduši Latvijai," šādi februāra sākumā izteicās Pilsonības komisijas priekšsēdētājs Ilmārs Latkovskis.
Gandrīz 2000 bērnu ārzemēs latviešu valodu apgūst nedēļas nogales skolās. Tomēr ir liela daļa bērnu un jauniešu, kas šīs skolas neapmeklē. Iemesli var būt dažādi, bet viens no tiem – diasporas skola atrodas pārāk tālu. Tāpēc Pasaules Brīvo latviešu apvienība ir izstrādājusi prototipu bezmaksas latviešu valodas tālmācības rīkam, kas tīmeklī varētu būt pieejams jau nākamgad. LV portāla intervijā ar ANTU SPUNDI par plānoto rīku un izglītības iespējām diasporas latviešiem.

 

Šobrīd PBLA izstrādā jaunu tālmācības rīku, kas diasporā dzīvojošajiem bērniem palīdzēs apgūt latviešu valodu. Cik ilgi pastāv nepieciešamība pēc šāda rīka?

PBLA Izglītības padome par šāda rīka izveides nepieciešamību diskutē ar Latvijas institūcijām jau četrus gadus. Tomēr patiesībā vajadzība pēc tāda ir parādījusies vēl agrāk.

Tas ir saistīts ar mūsdienu apstākļiem. Daudzu ģimeņu dzīvesvieta un vecāku darbavieta neatrodas diasporu nedēļas nogaļu skolu tuvumā. Apbrīnas vērti ir tie vecāki, kas savus bērnus katru nedēļas nogali ved uz skolu, kas var atrasties pat 200 km attālumā. Tomēr zināmā brīdī tiek sasniegta tā robeža, kur vecāki vairs fiziski nevar nogādāt bērnu skolā, savukārt iespēja apgūt saīsinātu latviešu valodas kursu tiešsaistē nepastāv.

Cik bērnu mācās diasporas nedēļas nogales skolās?

Skaitļi ir ļoti atšķirīgi. Piemēram, Londonas latviešu skolā mācās 102 bērni, Krasnojarskas Ačinskas apgabalā – seši, Stokholmas latviešu skolā – 98, Bronksas latviešu pamatskolā Ņujorkā – 52 utt. Kopumā visā pasaulē ir ap 100 diasporas skolām un skolēnu skaits tuvojas ap 2000 bērnu visā pasaulē. Tomēr šis cipars, salīdzinoši ar to, cik kopumā latviešu bērnu un jauniešu ir ārzemēs, ir samērā neliels. Tāpēc arī, mūsuprāt, ir šī akūtā nepieciešamība pēc tālmācības rīka.

Kādas būs šī mācību rīka funkcijas?

Tā būs papildu iespēja apgūt latviešu valodu – gan mācoties nedēļas nogales skolās, gan arī tiem, kas kaut kāda iemesla pēc šīs skolas neapmeklē.

Rīka prototipa nodarbība pilnībā veidota uz Latviešu valodas aģentūras drukātā valodas mācības materiāla "Laipa" pamata. Šobrīd šo drukāto materiālu izmanto diasporas skolās. Turpmākajā rīka izstrādes procesā paredzēts izmantot arī citus materiālus.

Tālmācības platforma būs brīvi pieejama un bez maksas – nepieciešams būs vien internets. Plānots, ka ar rīka palīdzību latviešu valodu varēs apgūt trīs vecuma grupās: no sešiem līdz deviņiem gadiem, no 10 līdz 12 gadiem un vecumā no 13 līdz 18 gadiem.

Mēs, PBLA Izglītības padome, uzskatām, ka vispirms jāsāk ar vecāko grupu. Tas tāpēc, ka jauniešiem ārzemēs ir salīdzinoši neliela iespēja apgūt latviešu valodu. Lielākā daļa diasporas nedēļas nogales skolu māca bērnus līdz pusaudžu vecumam, un pasaulē ir tikai dažas latviešu diasporas vidusskolas. Pusaudži un jaunieši ir riskantākā grupa, jo šajā vecumā bērni vairs tik ļoti nav atkarīgi no vecākiem un var atteikties doties uz diasporas pasākumiem, pat ja to vēlas vecāki.

Šis rīks palīdzēs apgūt valodu daudziem diasporas bērniem un jauniešiem. Programmu varēs sākt no nulles, un tā atpazīs lietotāju – ja cilvēks sistēmā ieies vienreiz, tad nākamreiz sistēma viņu aizvedīs uz to vietu, kur viņš ir apstājies. Turklāt iestrādātie pārbaudījumi būs garants tam, ka lietotājs nevarēs tikt tālāk, ja nebūs apgūta attiecīgā mācību viela.

Mēs uzskatām, ka ir svarīgi pārbaudīt visas četras mācību prasmes – lasīšanu, klausīšanos, rakstīšanu un runāšanu. Vislielākais izaicinājums ir programmā iekļaut balss atpazīšanas iespēju. Runas prasmes pārbaude ir sarežģītāks uzdevums arī tāpēc, ka zināmā līmenī nepietiks vien ar sistēmu, būs nepieciešama arī skolotāja iesaiste.

Tātad ir plānots, ka bērnus pārbaudīs pedagogs, nevis tikai sistēma?

Pirmajos līmeņos bērns varēs tikt galā pats, tomēr nepieciešama būs vecāku klātbūtne. Tas būs ierakstīts sākuma instrukcijā: pildot uzdevumus, nepieciešama pieaugušā klātbūtne.

Ir padomāts par tiem bērniem, kas dzīvo jauktajās ģimenēs, vai tādās, kur latviešu valodu ikdienā neizmanto. Sākotnēji rīka saskarnes valoda būs angļu, taču vēlāk plānots to papildināt ar citu valstu valodām, kurās mīt lielākais latviešu diasporas īpatsvars.

Pedagoga iesaisti pārsvarā vajadzēs runas prasmes pārbaudei – gan tiešsaistē, gan arī konsultatīvi uzdodot jautājumus gadījumā, ja jaunietis nesaprot un nevar pats saviem spēkiem vielu apgūt.

Man daudzi ir jautājuši, vai šis rīks varētu noderēt arī vēl kādai citai grupai, neskaitot diasporas bērnus un jauniešus, un mana atbilde ir – protams. Piemēram, bērnam Latvijā, kas ilgstoši slimo un nespēj apmeklēt skolu un apgūt pilnu mācību programmu. Tomēr ir brīži, kad viņš spēj mācīties ar vecāku palīdzību, un tas noteikti būs palīgs bērna skolotājam, jo, bērnam atgriežoties skolā, būs saprotams, cik daudz mācību vielas apgūts.

Kad šis rīks varētu būt gatavs?

Mēs ceram, ka tehniskā platforma būs gatava līdz 2017.gada sākumam, daļa satura arī, taču rīku pilnībā vajadzētu pabeigt nākamā gada laikā.

[LASĪT VISU]

***

www.lvportals.lv
Foto: Aiga Dambe, LV portāls - Anta Spunde: "Lielākais diasporu skolu izaicinājums ir bērni, kas ir vienā vecumā, bet ar dažādiem valodas zināšanu līmeņiem."