No 24. līdz 26. aprīlim Luksemburgā notiks 8. Dzejnieku pavasaris (Francijā, no kuras šī tradīcija pārņemta, šogad tas jau 17. reizi). Šajās dienās dzeju lasīs 15 dzejnieki no dažādām valstīm. Latvijas dzejnieki piedalās otro gadu. Pagājušā gadā Dzejnieku pavasarī viesojās Marts Pujāts, bet šogad tas būs Arvis Viguls.
Arvis Viguls ir jaunākās paaudzes dzejnieks, kas sarakstījis dzejas krājumu "Istaba" (2009) un "5:00" (2012), kā arī raksta recenzijas un atdzejo no angļu, krievu un spāņu valodas. Šobrīd strādā pie sava trešā dzejas krājuma.
Ieeja visos pasākumos bez maksas! Pasākuma programma atrodama ŠEIT.
Informācija par Arvi Vigulu ŠEIT un ŠEIT.
Ieskats Arvja dzejā ŠEIT.
* * *
Gaidot Dzejnieku pavasari Luksemburgā, Arvi Vigulu uz sarunu aicināja Inguna Miļūna.
- Tev iznākuši divi augstu novērtēti dzejoļu krājumi. Vai Tu pašlaik strādā pie nākamā? (izlasīju, ka Tev tam piešķirta Nacionālā Rakstniecības atbalsta fonda stipendija). Kad krājums būs gatavs? Kā tas notiek? Vai Tu mērķtiecīgi apkopo kopš iepriekšējā krājuma uzrakstītos dzejoļus, vai raksti tos īpaši jaunajam krājumam?
Strādāju pie trešā dzejoļu krājuma, kas, cerams, šogad varētu būt gatavs. Parasti, domājot par nākamo krājumu, man prātā ir kāda koncepcija, kas tomēr laika gaitā var radikāli mainīties atkarībā no tā, kādus dzejoļus uzrakstu. Dzejoļi lielākoties top spontāni, tomēr reizēm pirmā ir ideja. Teiksim, izdomāju, ka gribu uzrakstīt dzejoli par frizētavu. Reizēm, laikam jau vairumā gadījumu, tas neizdodas, citreiz paiet laiks, varbūt pat pāris gadi, kad vienā brīdi pēkšņi kļūst skaidrs, kādam tam iecerētajam dzejolim jābūt. Tā, sēdēdams frizētavas krēslā, trīs gadus pēc idejas rašanās sapratu, kā to realizēt. Šobrīd man vairāk interesē dzejoļi, kuriem ir kāds naratīvs vai tematisks ietvars. Iespējams tādēļ nerakstu vairs tik bieži kā agrāk, jo šķiet svarīgi rakstīt tikai tad, kad zinu, kas tas būs.
- Tu daudz atdzejo. Ko Tu atdzejo pašlaik? Kāpēc?
Ir vairāki projekti, pie kuriem šobrīd strādāju. Šķiet, kā pirmā gaismā varētu nākt īru dzejnieka Viljama Batlera Jeitsa izlase, kas iekļaus jau senāk tapušus un publicētus atdzejojumus, gan jaunus Kārļa Vērdiņa, Eduarda Aivara un manā veikumā. Jeitsam šogad ir liela jubileja, tādēļ arī doma par viņa grāmatu. Pirms ilgāka laika pabeidzu serbu dzejnieka Vasko Popas izlasi latviešu valodā, ir cerības, ka šogad tā varētu tikt publicēta. Aktīvi atdzejoju no dienvidslāvu valodām, top vairākas publikācijas, ko piedāvāt literārajiem izdevumiem. Ir arī dažas idejas prozas tulkojumiem.
- Kas Tevi pašlaik aizrauj, iedvesmo? Nomāc, ierobežo, skumdina?
Priecājos par ziemas beigām, lai gan pavasaris ir nedaudz paslinkojis. Gandarī iespēja kaut kur aizbraukt, brauciens uz Luksemburgu būs jau mans trešais festivāls trīs mēnešu laikā. Skumdina un reizē biedē tas, kas pēdējā gada laikā noticis pasaulē.
- Vai Tevi jelkā ietekmē tas, ka šogad ir Raiņa un Aspazijas gads? Vai aicina biežāk lasīt dzeju? Varbūt Tu pārlasi Raini un Aspaziju? Varbūt esi ko uzrakstījis par / saistībā ar viņiem? (plus pie "Izģērbjot Aspaziju") Ko Tev nozīmē Rainis un Aspazija, viņu dzeja?
Pagaidām neesmu īpaši izjutis mūsu slavenā literārā pāra jubilejas ietekmi. Pirms dažām dienām gan biju uz izrādi “Raiņa sapņi”, bet laikam vairāk tādēļ, ka man interesē režisora Kirila Serebreņņikova iestudējumi, līdz šim esmu sekojis līdzi viņa un Nacionālā teātra sadarbībai. Kas nedaudz pārsteidz, ir konservatīvie toņi, kas reizēm ieskanas, reaģējot uz mēģinājumiem uz Raini un Aspaziju palūkoties citādi. Manuprāt, Raiņa svaram daža laba apziņā vairāk sakara ar padomju laikā ieaudzināto Raiņa kultu nekā ar viņa daiļradi. Interesanti, ka arī “Raiņa sapņi”, no vienas puses, būdams ārzemnieka skatījums uz Raini, vairāk stāsta par mūsu priekšstatiem par viņu, nevis pašiem tekstiem.
Kad biju kādus padsmit gadus vecs, izlasīju gan visu Raiņa, gan Aspazijas dzeju, līdz ar to, domāju, esmu savu pienākumu pret viņiem izpildījis.
- Ar kādām domām, sajūtām, izjūtām Tu brauc uz Luksemburgas dzejnieku pavasari?
Prieks par iespēju atgriezties Luksemburgā. Kad biju pirmoreiz, man patika.
* * *
Arvis Viguls
BLAKUS
Vai viņi šonakt gulēs blakus?
Vai viņi šonakt gulēs blakus pēc tā, kas bijis,
pēc tam, kad durvis viņu dzīvē
kāds atvēris šim caurvējam, šīm bažām
un naglu iedzinis, kur kādreiz bija skrūve?
Vai viņi šonakt gulēs blakus?
Vai viņi šonakt gulēs blakus, zinādami,
ka tagad bezmiegs katram savs
un katram savs no rīta zvanīs modinātājs,
un vidū upe, savēlušies viļņi, vižņi iet
uz nākotni, kur viņu mantu, kopā krāto,
draud pārdot ūtrupē, un sega būs par šauru?
Un vai no rīta pamodušies sēdēs viņi
pie viena galda, galvas nepaceldami no šķīvjiem,
lai nesastaptos skatieniem, lai nemanītu
nenoteiktību, ko ierāmējis izgaismotais logs?
Un, kad, uz grīdas nokritusi, plīsīs glāze,
kā zinās viņi — tas uz nelaimi vai laimi?
Vai viņi šonakt gulēs blakus
kā svaru kausi, svārstīdamies šaubās?
Un, savilktas par ciešu, lūzīs gadu skrūves,
un sapnī viņa locīs izžuvušo veļu
un liks to atsevišķi divās kaudzēs —
tai vienā viņas, otrā viņa drēbes.
Kāds durvis atvēris šai mājā,
un caurvējš velk, un sega ir par šauru,
par šauru galds, no kura kritīs glāze,
un gadu skrūves savilktas par ciešu,
bet viņi šonakt gulēs blakus,
bet viņi šonakt tomēr gulēs blakus.
* * *
Pasākums tiek organizēts Latvijas prezidentūras kultūras programmas ietvaros. Latvijas prezidentūras ES Padomē pilnā kultūras programma Beļģijā, Luksemburgā un Strasbūrā pieejama šeit (pdf formātā, angļu valodā).
Pievienot komentāru