Sirsnīgā un mīļā gaisotnē 16. novembra pēcpusdienu aizvadīja Luksemburgas latvieši un viņu draugi – bijām pulcējušies Šteinzeles kultūras namā, lai kopā nosvinētu Latvijas 101. dzimšanas dienu. Pasākumu vadīja Ēriks Zeps no postfolka grupas “Rikši”, kurš kopā ar Madaru Brolišu rūpējās par pasākuma muzikālo gaisotni.
Pēc Valsts prezidenta Egila Levita videouzrunas noskatīšanās sanākušie kopā ar Luksemburgas latviešu kori “Meluzīna” (diriģente Jūlija Norvele) dziedāja Latvijas himnu. Šis fakts pats par sevi varbūt nebūtu īpašas pieminēšanas vērts, ja vienam otram koristam acīs nebūtu saskrējušas asaras par skatu, kas pavērās no skatuves, un nebūtu gandrīz piemirsies skatīties uz diriģenti. Skatītāju pirmās rindas bija atvēlētas bērniem, kuri gaidīja savu kārtu, lai uz skatuves rādītu, ko pa šo gadu iemācījušies. Šie bērni (dažs varbūt tikai gadus piecus vecs), muguriņas stalti izslējuši, ar patiesu svinīgumu sejā dziedāja Latvijas himnu, lai gan neviens skolotājs viņiem to nelika darīt. Šie mazie bērniņi, kuri ar tādu sajūsmu un degsmi acīs skatījās uz kori un dziedāja līdzi, ir tas spēka un iedvesmas avots, kas var sniegt nepieciešamo atbalstu brīžos, kad šķiet – latvietības uzturēšana ārpus Latvijas ir pārāk grūts darbs. Lai cik klišejiski tas skanētu, bērni ir mūsu nākotne. Ja viņi redz, kā vecāki izturas pret savu latvisko identitāti, viņi cenšas mūs kopēt un darīt to pašu, ko darām mēs. Valsts dzimšanas dienas svinēšana ir viens no brīžiem, kad to vislabāk var pamanīt un novērtēt.
Pēc himnas uz skatuves kāpa “Mazās dzērves”, kas trijās dziesmās atskatījās uz savas darbības desmit gadiem, priekšnesumā iekļaujot gan tradicionālo izpildīšanas manieri, gan mūsdienīgu pieeju, ko mazie dzērvēni Laimas Jansones vadībā apguvuši nesenajā kokles nometnē (par šo jau nesen rakstījām ŠEIT). Vismazāko dejas soļi un dziedājums, protams, sanākušajiem lika smaidīt visgaišāk.
Jauktais koris “Meluzīna” izpildīja divas komponista Jāņa Porieša dziesmas – “Nenogrimsti, ozoliņi!” un “Dziesma par svēteli”; komponists pats jau vairākus gadus bagātina kora vīru balsu skanējumu. Otrajai dziesmai klavierpavadījumu atskaņoja autors. “Meluzīna” priecājas, ka viņiem pašiem ir savs komponists, kas ar saviem darbiem kuplina kora repertuāru.
Un tad kārta bija viesu – Ērika Zepa un Madaras Brolišas – uznācienam. Viņu dzīvespriecīgais un brašais dziedājums tik ļoti iekustināja publiku, ka tā entuziastiski dziedāja līdzi rindu atkārtojumus un piedziedājumus.
Valsts svētku pasākums tradicionāli ir arī iespēja atskatīties uz iepriekšējā gadā paveikto un pateikt paldies tiem, kas darījuši vairāk, skaistāk un labāk. Pavisam nesen uzzinājām, ka Pasaules Brīvo latviešu apvienības Kultūras fonda (PBLA KF) atzinību par savu darbību saņēmusi rokdarbu kopa “Sāntāpslis” un kokles entuziastu apvienība “Vakareiropas koklētāji”. Svinīgajā sarīkojumā suminājām rokdarbnieču vadītāju Maiju Biķernieci un koklētāju kustības aizsācēju Aigu Ožehovsku. Arī koris “Meluzīna” izpelnījies PBLA KF atzinību par līdzdalību kormūzikas koncertā Baltijas simbolisma izstādē, kas notika Parīzes Orsē muzejā.
Mazie Luksemburgas latvieši saņēma atzinību par dalību un iekļūšanu “Garās pupas” konkursa laureātu sarakstā. Jaunie dzejnieki un arī tie, kas reizē ar latviešiem visā pasaulē rakstīja diktātu, tika aicināti saņemt nelielas dāvaniņas, kas ļauj sajust, ka viņu darbošanās ir pamanīta. Šis bija pirmais gads, kad mūsu jaunās atvases suminājām 18. novembra sarīkojumā, – tas vakaram piešķīra īpašu svinīgumu un skaisti saskanēja ar Valsts prezidenta Egila Levita teiktajiem vārdiem par trimdas un diasporas spēku, kā arī latvietību kā vērtību. Klātesošajiem bija lepnums par jauno paaudzi, kas, lielākoties dzimusi un izaugusi Luksemburgā, sevī joprojām nes spēcīgu latvietības garu.
Sveicām arī Luksemburgas latviešu skolas “Strops” skolotāju Gitu Krastiņu, kas ieguldījusi lielu darbu, lai mazie “Stropa” audzēkņi piedalītos gan “Garās pupas” konkursā, gan rakstītu diktātu.
Par aktīvu darbošanos, degsmi un šīs degsmes tālāknodošanu jaunajai paaudzei ikgadējo asociācijas “Luksemburga–Latvija” Mārtiņa balvu saņēma Eiropas skolas latviešu valodas skolotāja Evija Avotiņa, kas latviešu valodu māca vidusskolēniem. Viņas vadībā arī bija sagatavots nākamais priekšnesums – Eiropas skolas un “Stropa” bērnu apvienotā kora uzstāšanās, kas, piepalīdzot gan abiem “Rikšu” muzikantiem, gan vietējās kopienas entuziastiem, priecīgi un nepiespiesti izpildīja “Prāta vētras” dziesmu “Krāsainais maršs”.
Kad pēc koncerta jau kādu brīdi bija čalots pie vīna glāzes un uzkodām, muzikanti aicināja uz dančiem. Vispirms visi dejotgribētāji kājas izlocīja “Rikšu” ritmos, un noslēgumā arī pašmāju postfolka grupa “Rudzurika” neturēja sveci zem pūra un aicināja visus uz savu jaunāko ziņģu programmu.
Teksts: Ilze Kļaviņa un Valda Liepiņa
Foto: Māris Briedis un Agris Ozols
Pievienot komentāru