Latvijas kinoteātri sākuši demonstrēt jaunā režisora Aika Karapetjana pirmo pilnmetrāžas spēlfilmu Cilvēki tur, kas ir pirmā valsts finansētā Latvijas spēlfilma pēc neatkarības atgūšanas, turklāt uzņemta krievu valodā. Aptaujātie eksperti filmas valodu min kā tās lielāko trumpi un uzteic jaunā režisora drosmi, talantu un tēmas izvēli.
Režisors Dāvis Sīmanis uzskata, ka šī filma ir paveikusi daudz vairāk nekā citas pēdējo gadu laikā tapušās Latvijas filmas, jo tā atklāti runā par problēmām starp latviešiem un krieviem. "Tas, ka filma uzņemta krievu valodā, piešķir tai autentiskumu. Latvijā patiešām pietrūkst filmu, kas uzņemtas krieviski. Un būtiskākais ir tas, ka, ja filma spēj aizsniegt skatītāju, tad nav nekādu ierobežojumu tam, kādā valodā tā ir uzņemta," uzskata D.Sīmanis.
Režisors arī uzskata, ka "šī filma noteikti ir paraugs Latvijas kino tehniskajos nosacījumos, jo tai ir precīza struktūra, tas ir pamatīgs, kopējs darbs, kā arī tai piemīt absolūta profesionālā sterilitāte, kas dažkārt aizēno filmā aizskartās problēmās". D.Sīmanis norāda, ka Cilvēki tur ir labs paraugs tam, kā jāstrādā labam režisoram.
Arī režisore Linda Olte uzskata, ka krievu valodas izmantošana filmā bija lielākais tās trumpis, jo tādā veidā tā rada atsvešinātības sajūtu, vienlaikus ļaujot noticēt A.Karapetjana stāstam un dzīvot līdzi filmas varoņiem. "Nevienā brīdī man nebija šaubu par to, ka varoņi Jans un Krekers tiešām ir rajona bandīti - īpaši Krekers ar savu duļķaino acu skatienu," secina L. Olte. Tomēr viņa atzīst, ka dažas epizodes vizuāli bija pārāk dekoratīvas vai, piemēram, scenārijs pārāk didaktisks, aktieriem cenšoties pilnībā realizēt režisora uzstādījumus. Režisore secina, ka Karapetjanam labi izdodas robežu pārkāpšana kino un viņš to var atļauties, tomēr filma nespēja atstāt nekādu pēcgaršu. "Bet varbūt meitenēm lietas par puišu draudzību vienkārši nav lemts saprast," spriež L.Olte.
"Cilvēki tur ir stāsts par iederēšanos – par savējiem un svešajiem. Par vietas meklēšanu starp vienaudžiem un radiniekiem, starp pagalma biedriem un starp tiem, kam dzīvē paveicies vairāk nekā tev,” ar saviem iespaidiem dalās Veto Magazine kultūras redaktore Zane Volkinšteine. Viņasprāt, režisora kino valoda ir skarba, un filma varētu būt tiešs trāpījums apjukuša, pret ikdienas procesiem vienaldzīga jaunieša vaigam. Z.Volkinšteine slavē režisora un operatoru darbu, kas filmā ir bijis patiešām krāšņs un savdabīgs: "Lai kā arī katram veiktos ar savas personīgās dzīves sakārtošanu, Cilvēki tur ir notikums Latvijas kino dzīvē. Tā kā šādi notikumi pārāk bieži negadās, tas varētu būt neslikts iemesls filmu noskatīties."
Kino pētniece Līva Pētersone uzskata, ka filma Cilvēki tur ir sen gaidīts svaiga gaisa malks Latvijas kino scēnā. "Aika darbs ir spilgts apliecinājums režisora talantam - drosmīgs, izaicinošs, meistarīgi nostrādāts, īpaši izceļama dinamiskā montāža un hipnotizējošais skaņas celiņš," norāda L. Pētersone. Viņa uzsver, ka režisora darbā ir manāma ietekme no franču jaunā ekstrēmisma – niknuma, vardarbības un bezcerības. L.Pētersone ir pārliecināta, ka filmas galvenais sasniegums ir tas, ka par to vairs nav vajadzības runāt vienīgi Latvijas kino kompromisu kontekstā. "Filma nav ne par latviešiem, ne krieviem, bet ir autentisks stāsts - abstrakcija, kas uzrunā personiski," secina kino pētniece.
www.diena.lv
Foto: Dienas mediji
Latvijas dalību kinofestivālā "CinEast" atbalsta asociācija "Luksemburga–Latvija" un Latvijas vēstniecība Beļģijā un Luksemburgā.
Pievienot komentāru