12. Saeimas vēlēšanās augsta Luksemburgas latviešu aktivitāte

11.10.2014
Komentāri: 0
IZDRUKĀT

Gatavojoties 10. Saeimas vēlēšanām 2010. gadā, nevarējām iedomāties, ka nākamie četri gadi būs tik trauksmaini, no katra latvieša prasot līdzdalību Latvijas politiskajos procesos un aktīvu piedalīšanos pilsoniskas sabiedrībās attīstībā. Luksemburgas latviešiem tieši 10. Saeimas vēlēšanas bija nozīmīgs notikums, jo pirmo reizi šeit tika iekārtots vēlēšanu iecirknis. Kopš tā laika aizvadīti divi referendumi (par 10. Saeimas atlaišanu un par latviešu valodu), kā arī ārkārtas 11. Saeimas vēlēšanas. Tas bija laiks, kad savus vēlēšanu komisijas piederumus īpaši tālu arī nenoliku… Tagad, protams, bija citādi, jo apritējuši trīs gadi kopš ārkārtas vēlēšanām. Luksemburgas vēlēšanu komisijas sastāvs ik pa laikam ir mazliet pamainījies, bet darbs ir interesants un nozīmīgs, un tādēļ pēc kāda prombūtnes brīža komisijas locekļi labprāt atkal pievienojas intensīvajam darba cēlienam. Šogad vēlēšanu komisijā darbojās Evija Bēvalde, Linda un Kristaps Jeskevici, Jolanta Junda, Sandra Kaupuža, Valda Liepiņa un Inese Pommere.

2014. gada vēlēšanas Luksemburgas tautiešiem mazliet atšķīrās no iepriekšējām reizēm, kad vēlēšanas notika mūsu goda konsula Anrī Dīderiha (Henri Diederich) mājas garāžā un birojā. Šoreiz noīrējām skautu namu (Chalet "Geisserei"). Mazu humoru mums (un dažam balsotājam apmulsumu) sagādāja oficiālā informācija Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) mājaslapā, kur bija atzīmēts, ka vēlēšanas notikšot viesnīcā. Izmaksas sedza goda konsuls un viņš, kā allaž, sagādāja vēlēšanu urnu un balsotāju kabīnes. Konsuls pats šoreiz bija konferencē Rumānijā, bet par mūsu labklājību parūpējās viņa kundze Nadžeta (Najat), vakarā mums atnesdama bagātīgu uzkodu klāstu. Priekšā taču bija vēl viens nozīmīgs posms – balsu skaitīšana. Izrādās, ka viens otrs balsotājs (lai gan tikai retais) nebija rūpīgi ieskatījies plaši izsūtītajos pirmsvēlēšanu ziņojumos un pēc inerces devās uz goda konsula māju, lai nodotu savu balsi! No CVK šogad bija pārsteigumi. Ar katru reizi komisijas izstrādātā programmatūra kļūst izsmalcinātāka, taču tas arī prasa lielāku uzmanību gatavošanās posmā un izpildīšanas laikā. Balsu skaitīšanas procesu gan tas ievērojami atvieglo. 

Kā daudzviet ārzemēs, arī Luksemburgā bija manāma lielāka aktivitāte – tiesa, tā nav mērāma lielos skaitļos, kā to redzam Anglijā vai Norvēģijā. Ja 2010. gadā piedalījās 269 balsotāji, tad 2014. gadā sagaidījām 284. Ja lēšam, ka Luksemburgā dzīvo ap 300 latviešu, tad procentuālā līdzdalība ir visai iepriecinoša. Katru reizi Luksemburgas iecirknī iegriežas arī kādi balsotāji no tuvējām kaimiņvalstīm, vai arī kādi, kas te uzturas, dodoties tālākā ceļā. 2014. gada 4. oktobris nebija izņēmums. Kāda latviešu smagā metāla grupa iepriekšējā vakarā bija uzstājusies Nīderlandē, bet koncerts Luksemburgā bija paredzēts vēlēšanu vakarā. Atbrauca arī tautieši, kas strādā Vācijā. Vēlēšanu dienā Luksemburgas latviešiem notika Pļaujas svētku dievkalpojums, ko vadīja prāvests Klāvs Bērziņš un sprediķoja mag. teol. Rinalds Gulbis. Viņi gan savas balsis bija Rīgā nodevuši glabāšanā pirms braukšanas, bet mūsu iecirknī iegriezās prāvesta kundze Edīte, lai izpildītu savu pilsonisko pienākumu.

Visjaukākais vēlēšanu dienās ir novērot lielo skaitu jauno ģimeņu, kas balsot nāk ar saviem bērniem. Vairākus bērnus nebiju satikusi kopš iepriekšējām vēlēšanām, tātad bija iespēja novērot, cik ātri un cik lieli viņi izauguši. Ģimenes arī kļuvušas kuplākas! Šī ģimeņu līdzdalība īpaši priecē, jo bērni aug ar apziņu, ka nākt balsot ir ikviena pienākums, turklāt tas var arī būt pavisam jautrs pasākums. Ko vairāk varam gribēt no pilsoniskas atbildības un līdzdalības audzināšanas?

2014. gada 4. oktobris aizvadīts, balsis saskaitītas, jauna Saeima ievēlēta. Katram gribas ticēt, ka tā būs tieši 12.Saeima, kas Latvijā ieviesīs gaidītās pārmaiņas. Par ko rūpējas Luksemburgas latvieši? Galvenokārt par to, lai viņu bērniem būtu mājas, kur atgriezties. Tas nozīmē, ka sagaida, lai Latvijas valdība nopietni strādātu pie izglītības, labklājības jautājumiem, ekonomikas un uzņēmējdarbības attīstības (jo bez attīstības nebūs darba vietu) un kultūras, jo tieši kultūra ir joma, kur Luksemburgas latviešiem izdodas aktīvi piesaistīt savus bērnus latvietībai.

Valda Liepiņa
Luksemburgas vēlēšanu iecirkņa komisijas priekšsēde